Jurkāns: ja Latvijai uzbruks, lai cer, ka to atcerēsies un izglābs

Naivi poētiski paziņojumi un Baltijas līderu buķete "dekoratīvā šovā": ko Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns domā ar prezidenta Raimonda Vējoņa vizīti Francijā.
Sputnik

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns uzskata, ka prezidenta Raimonda Vējoņa vizīte Francijā līdzinājās "dekoratīvam šovam". Savu viedokli Jurkāns pauda RīgaTV 24.

Pēc bijušā ārlietu ministra domām, ļoti dīvaini ir tas, ka visi trīs Baltijas valstu līderi Francijā tika uzņemti kopā, "buķetē". Jurkāns atzīmēja, ka tikšanās tādā formātā Latvijai lielu godu nedara. Ja Vējonis būtu uzaicināts apmeklēt Franciju viens pats, nevis citu prezidentu sabiedrībā, un ar viņu būtu parakstīti divpusēji līgumi, tad būtu iespējams runāt par kaut kādu cieņu.

Eiropai nav laika priekš Baltijas

"Tas, ka esam visi trīs kopā, nozīmē, ka pa vienam priekš mums nav laika," — uzskata Jurkāns.

Vējoņa runas, ko prezidents teica vizītes laikā Francijā, Jurkāns uzskata par skaistām, dekoratīvām, pārāk naivām un poētiskām, taču ne politiskām".

Jautāts par Latvijas piedalīšanos NATO operācijās un alianses sakariem ar valsti, bijušais ĀM vadītājs paziņoja, ka Latvijai nevajadzēja sūtīt karavīrus uz manevriem Lībijā, jo nekādu labumu tas Latvijai nav nesis. Taču Jurkāns lika saprast, ka tāda Latvijas piedalīšanās NATO darbībās dāvā valstij cerību, ka uzbrukuma gadījumā tai palīdzēs.

"Es saprotu, ka mums nav citas izejas, mums ir vienkārši jābūt tur cerībā, ka, ja gadījumā mums kāds uzbrūk, tad mums arī nāks palīgā," — teica Jurkāns.

Turklāt viņš atzīmēja, ka NATO karo vakardienas karus, jo nākotnes kari būs pavisam citādi. Pēc Jurkāna domām, pašlaik pie varas ir vakardienas ģenerāļi, kuri neprot domāt uz priekšu par to, ka, iespējams, nāksies piedalīties kiberkaros un par to, kā tas izskatīsies un kas ar to var būt saistīts.

Francija un ASV

 

Iepriekš Vējonis kopā ar citiem Baltijas valstu līderiem — Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu ieradās darba vizītē Francijā, kur tikās ar valsts vadītāju Emanuelu Makronu.

Vizītes gaitā prezidenti bija vienisprātis par nepieciešamību nodorošināt spēcīgu, vienotu un aizsargātu Eiropu. Vējonis deklarēja, ka Latvija un Francija atbalsta vienotu Eiropu un tās sabalansētu attīstību ekonomikas un sociālajā jomā, taču galvenā uzmanība, pēc viņa domām, jāpievērš aizsardzības jautājumiem. Tāpat Vējonis atzīmēja, ka Latvija vēlas kļūt par aktīvās Eiropas elementu, nevis apmierinaties ar perifērijas statusu.

Latvija varēja kļūt par vidutāju starp KF un ASV, taču Vējonis palaida iespēju vējā

Pirms vizītes Francijā Vējonis, Grībauskaite un Kaljulaida apmeklēja ASV, kur tikās ar prezidentu Donaldu Trampu.

Pēc tikšanās Baltais nams informēja par ASV gatavību piešķirt Baltijas valstīm militāro palīdzību 170 miljonu dolāru apmērā. Turklāt ASV pauda gatavību stiprināt enerģētisko drošību, nodrošinot sašķidrinātās dabasgāzes eksportu uz Baltijas reģionu.

Valstis vienojās par ciešu sadarbību hibrīddraudu apkarošanā un propagandas seku mīkstināšanā.

Tāpat Baltijas valstis un ASV uzņēmās saistības aktivizēt ekonomisko sadarbību, veicināt investīciju, preču un pakalpojumu apmaiņu.