"Tā ir cenzūra!": latviešu žurnālisti samulsuši par liegumu lietot Sputnik materiālus

Latvijas mediju žurnālisti ar neizpratni uzklausīja NEPLP lēmumu aizliegt informācijas aģentūras Sputnik produkcijas lietošanu.
Sputnik

RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums aizliegt informācijas aģentūras Sputnik produkcijas lietošanu, nav radis sapratni Latvijas mediju žurnālistu vidū.

​"Šo es nesaprotu @NEPLPadome. Kā ar gadījumiem, kad ir pieejamas tikai Sputnik bildes, piemēram, ārkārtas gadījumi dziļi Krievijā? Kā ar pasākumiem, kur ir tikai Krievijas mediji? Un tālāk kā arī Ķīnas aģentūru foto? Ko darīt Ziemeļkorejas izplatīto materiālu gadījumā?" – retoriski vaicāja žurnālists Raivis Vilūns. ​

Nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai sabiedrībai pasniegtu pēc iespējas plašāku, izglītojošāku un būtiskāku saturu. Krievija lielvara ar ko Latvijai ir robeža, nedz sab.,nedz komercmediji nevar ignorēt notikumus Krievijā," — viņš turpināja savu domu. ​​

"Te piemērs. Kas šajā attēlā ir unikāls?" — Vilūna tvītu centās apstrīdēt padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš. ​

NEPLP lēmumu komentēja arī citi mediju pārstāvji.

"Gribētos redzēt arī NEPLP vēstījumu par rezultātiem ne mazāk azartiski "apkarojot" kaimiņvalsts tv kanālus, kuros patiešām ir propogandas saturs. Nešķiet, ka tie mūsu valstī jūt ierobežojumus to pludinot. Jeb, jūsu pienākumos ir tikai sabiedrisko mediju sakārtošana?" — raksta Evija ar lietotājvārdu Uzvārds. ​

"Aizbrauc uz Krieviju detalizēti ziņot par kādu notikumu — slikti, pārāk daudz uzmanības. Citreiz neaizbrauc un paņem neitrālu bildi no aģentūras (ieliekot kontekstā) — arī slikti," — pārsteigta valsts mediju žurnāliste Olga Dragiļeva. ​

"Norādes, kurus avotus drīkst vai nedrīkst izmantot sabiedriskais medijs @LatvijasTV,@LatvijasRadio, @lsmlv, ir cenzūra. Un neuzticēšanās redakciju profesionalitātei. @NEPLPadome atkal ar neizsvērtiem apgalvojumiem vājina sab.mediju," — atzīmēja Anna Platpire. Savu tvītu viņa papildināja ar saiti uz Sputnik aizliegumu.

Uz viņas publikāciju Twitter padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš no jauna minēja savu piemēru – fotogrāfiju no Olimpiskajām spēlēm.

Taču, šķiet, piemērs žurnālistus nepārliecināja. ​

"Varbūt varat arī citus piemērus parādīt? Vai šis ir vienīgais gadījums, kad redzat apšaubāmu pamatojumu?" — pamatoti piezīmēja Anna Platpire. Taču Āboliņš izvairījās no tiešas atbildes un solīja visus noteikti iepazīstināt ar citiem gadījumiem.

"Neviens nepērk bildes no Sputnik. NEPLP smalki manipulē,lai neteiktu — melo. Abonēta tiek Letas fotobāze, kur citastarpā ir bildes arī no Sputnik, ja tās ir unikālas. Piem, 1 no šādām bildēm bija no Krievijas aviokatastrofas, kur Sputnik vienīgajiem bija foto ar atrasto melno kasti," — piezīmēja Liene Barisa-Sermule.

Kāpēc Latvijā vēlas aizliegt Sputnik fotogrāfijas

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 4. aprīlī pieņēma lēmumu aizliegt sabiedriskajiem medijiem, tas ir, Latvijas televīzijai un radio izmantot aģentūras Sputnik materiālus, jo tas nostiprinot nepatīkamā Krievijas medija zīmolu Latvijā.

Padomes locekļi sašutuši par to, ka sabiedriskie mediji, ko finansē valsts, pastāvīgi izmanto aģentūras Sputnik materiālus, kuras reģistrācija Latvijā tika noraidīta.

"Latvijas nodokļu maksātāju naudas izlietošana "Sputnik" stiprināšanai un tā zīmola popularizēšanai nav Latvijas sabiedrības interesēs," sacīja padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.