RĪGA, 5. aprīlis — Sputnik. 3. aprīlī Vašingtonā Lietuvas kompānijas parakstīja sadarbības vienošanos ar sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāju no ASV un topošā SDG termināļa Freeport LNG operatoru, teikts Lietuvas prezidentes mājaslapā.
Līgumu Vašingtonā parakstīja gāzes tirdzniecības uzņēmums Lietuvos duju tiekimas (LDT), holdinga Lietuvos energija kompānija, un Klaipēdas SDG termināļa operators – Klaipedos nafta. Dokumentu parakstīšanas ceremonijā piedalījās arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura uzturējās darba vizītē ASV.
Lietuvos duju tiekimas vadītājs Mants Mikalajūns atzīmēja, ka šī vienošanās paplašina potenciālo gāzes piegādātāju loku.
"SDG eksportētāju skaita pieaugums ASV ne tikai veicina piegāžu diversifikāciju, bet arī palīdz nodrošināt izdevīgas cenas patērētājiem," – viņš teica.
Lietuvas prezidente uzsvēra, ka ASV parakstītie memorandi ir vēl viens solis uz priekšu, lai atbrīvotos no "60 gadus ilgā Krievijas gāzes piegādes monopola".
Patlaban Freeport LNG noslēdz SDG termināļa būvdarbus Teksasas štatā. Kompānija plāno palaist pirmo SDG eksporta līniju šī gada nogalē, vēl divas – 2019. gadā.
Pērn Lietuvos duju tiekimas ieveda no ASV divas SDG kravas un pēc šī produkta importa apjomiem ieņēma trešo vietu Eiropā pēc Spānijas un Portugāles.
ASV SDG pirmā krava sasniedza Baltijas jūras krastus pērnā gada septembrī, kad Lietuva to iegādājās uzņēmumā Cheniere — pirmā SDG eksporta termināļa operatora ASV.
Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kas tieši iepērk SDG, jo tās rīcībā ir peldošais termināls Independence, kura noma valstij izmaksā 60 miljonus eiro gadā. Lai pretendētu uz ES finansiālo palīdzību peldošās gāzes krātuves izpirkšanai no Norvēģijas uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās piešķirt Independence reģionālā termināļa statusu.
Taču tai neizdevās vienoties ar Latviju un Igauniju, tāpēc termināļa uzturēšanai un apkalpošanai nepieciešamie izdevumi gulstas uz Lietuvas pleciem.
Pagaidām neviens Baltijā nav gatavs iegādāties lielus apjomus SDG, jo gāze no Krievijas joprojām ir lētāka. Lai minimizētu termināļa uzturēšanas izdevumus, Lietuva pat pārdod daļu SDG Lielbritānijā.
Iepriekš "Gazprom" salīdzināja ASV eksportētās SDG un Krievijas cauruļvadu gāzes cenas. Aptuvenas aplēses liecina, ka rudens un ziemas periodā tā ir pusotru reizi dārgāka. Eksperti vērtē, ka vasarā EDG neto cena Baltijas valstīm varētu būt zemāka nekā cauruļvadu gāze, taču, ja tai pievienojas termināļa uzturēšanas un transportēšanas izdevumi, SDG priekšrocības Baltijas valstīm pazūd.
Piemēram, Krievijas Nacionālās enerģētiskās drošības fonda direktora vietnieks Aleksejs Grivačs paziņoja, ka iespējamas atsevišķas, nevis sistemātiskas SDG piegādes. "Acīmredzams, ka sašķidrinātās dabasgāzes cenas ir augstākas nekā cauruļvadu gāzes cenas, nerunājot jau par infrastruktūras uzturēšanu un nomas naudu," – norādīja Grivačs.