RĪGA, 3. aprīlis — Sputnik. Jau trīs mēnešus Lofotu salās norvēģu jūras kājnieki apgūst iemaņas karam pret Krieviju, kura mācību scenārijā nodēvēta par Nordvestiju. Ar šīm mācībām Norvēģija apstiprina solidaritāti ar partneriem NATO, paziņoja 2. jūras kājnieku grupas komandieris apakšpulkvedis Harro de Vrisa, kura teikto citē Norvēģijas Aizsardzības ministrija. Informāciju pārpublicējis portāls InoSMI.
Krievija aizvien skaļāk liek sevi manīt pasaules arēnā, modernizē armiju, organizē militārās mācības, kas satrauc NATO. Piemēram, runa ir par pērnajiem Krievijas un Baltkrievijas manevriem "Rietumi".
Tāpat Norvēģija pievērš uzmanību Krievijas izlūkdienestu aktivitātes pieaugumam.
"60 kilometru attālumā no Norvēģijas robežas atrodas Krievijas armijas bāze, un mēs vērojam izlūku aktivitātes pieaugumu. Piemēram, netālu no Harstades (kur atrodas sabiedroto mācību centrs — red.) negaidīti parādījās Krievijas zvejnieku kuģi, pilni ar antenām, un dažas dāmas īpaši interesējas par mūsu kareivju misijām," — stāstīja Frīzs.
Turklāt globālās sasilšanas dēļ tuvākajā nākotnē Ziemeļu Ledus okeānā, domājams, parādīsies no ledus brīvs maršruts kravu piegādēm no Āzijas uz Eiropu, kas interesē Krieviju. Turklāt Arktikā atrastas ievērojamas naftas un gāzes rezerves.
Visi šie faktori satrauc Norvēģijas militārpersonas, un šogad modernizēti arktiskās sagatavošanas kursi, kuri tika izstrādāti jau 1971. gadā. Arktiskajās mācībās pēdējo trīs mēnešu laikā tika izspēlēts scenārijs, saskaņā ar kuru ienaidnieka spēki no Nordvestijas cenšas nostiprināties Norvēģijā. Jūras kājnieku korpusam, ko komandēja norvēģi, nācās "atvairīt uzbrukumu" ziemeļos Elvenesa ciema tuvumā, ziņo Norvēģijas AM.
Zemas temperatūras apstākļos jūras kājnieki var noturēties nedēļu, taču ilgstoša uzturēšanās, vismaz 15 grādu apstākļos ir pavisam cits uzdevums.
Izdzīvošanas kursu "Arktikas kustībā" veido četras daļas. Mācības sākas ar nedēļu ilgu teorētisko kursu, kam seko trīs nedēļas ilgas lauka nodarbības: slēpošana, darbs ar pretlavīnu iekārtām, orientēšanās tumsā un siltuma saglabāšana.
Vispirms dalībnieki dzīvo plašās teltīs, taču pakāpeniski komforta zona sašaurinās. Jūras kājnieki paši būvē mājokļus no krūmu zariem.
"Aukstums var ietekmēt visas jūsu funkcijas; mums jābūt izturīgiem," — uzskata seržants Deniss. Viņa kolēģis Jeruns piebilda: "Tā ir lieliska pieredze. Visvairāk lepojos ar mūsu būdu. Mēs to labi uzcēlām. Mums šeit jāpārnakšņo ar nelielu daudzumu apģērba un ēdiena. Ir patīkami izcept zivis ugunskurā…" — viņš stāstīja.
Viena nedēļa veltīta šaušanas mācībām. Apmācību noslēgumā paredzēta kontroles nodarbība.
Krievijas un NATO attiecības pasliktinājās pēc Krimas pussalas iedzīvotāju lēmuma pievienoties Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar to, ka no Krievijas puses pieaugot "agresija", NATO pieņēma lēmumu par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir pārliecināts: NATO ir informēta par to, ka Maskava neplāno nevienam uzbrukt, taču aizbildinās ar "agresiju", lai dislocētu pie Krievijas robežas lielu skaitu tehnikas un karavīru.