RĪGA, 2. aprīlis — Sputnik. Uzturlīdzekļu garantiju fonda Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne paziņoja, ka aizritējušajā gadā Latvijā ievērojami samazinājies alimentu nemaksātāju skaits, vēsta Latvijas Radio.
"2017.gada 1.aprīlī, uz likuma spēkā stāšanās brīdi, bija 8410 uzturlīdzekļu parādnieku, kuriem bija derīgas autovadītāja apliecības. Kad spēkā stājās likuma norma, fonds sāka strādāt ar parādniekiem, ar vēstulēm aicinot parādu dzēst, stāstot, kādas būs sekas, ja nesadarbosies," pastāstīja Sparāne.
Pēc viņas sacītā, pērnā gada laikā neviens no alimentu nemaksātājiem nezaudēja vadītāja tiesības.
Viņa atzīmēja, ka alimentu nemaksātāju skaits, kuriem ir vadītāja tiesības, samazinājies par 39%, jeb no 8410 cilvēkiem pērnā gada aprīlī līdz 5128 2018. gada janvārī.
"Attiecīgi likuma mērķis ir sasniegts, jo minētās likuma normas mērķis ir veicināt, lai parādnieki maksātu un, kā mēs jau redzam, ka parādnieku skaits samazinājies par 3282. Tātad viņi ir sākuši maksāt, un likuma norma darbojas. Un mēs turpinām strādāt, jo vadītāja apliecības [atņemšana], tas jau ir galējais [solis]," piebilda Sparāne.
Kopš 2017. gada 1. aprīļa spēkā stājušies grozījumi likumā par Uzturlīdzekļu garantijas fondu, saskaņā ar kuriem par alimentu nemaksāšanu trīs mēnešu laikā parādniekiem var tikt atņemtas vadītāja tiesības.
Likuma grozījumu pieņemšanas brīdī Latvijā bija apmēram 33 000 esoši alimentu parādnieki, no kuriem ceturtajai daļai bija vadītāja tiesības, savukārt kopējā alimentu parādu summa sastādīja apmēram 207 miljonus eiro.
Tāpat 2017. gada jūnijā Latvijas Tieslietu ministrija iesniedza Saeimas komisijas izskatīšanai piedāvājumus soda mēru pastiprināšanai attiecībā pret personām, kuras nepiešķir līdzekļus savu bērnu uzturēšanai, kuru vidū bija aizliegt parādniekam ieņemt amatus valsts pārvaldē, kā arī ņemt ātros kredītus un spēlēt azartspēles.
"Saskaņas" deputāts Boriss Cilevičs tāpat piedāvāja papildināt šos aizliegumus ar vēl vienu ierobežojumu — nelaist parādniekus sabiedriskās tualetēs.