RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik. Latvijas Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja reformu, kura paredz krievu skolu likvidēšanu. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, pret nobalsoja 16. Grozījumi stāsies spēkā pēc prezidenta Vējoņa atbalsta. Pats valsts vadītājs paziņojis, ka parakstīs dokumentu.
Žurnālists un politologs Armens Gasparjans komentējis situāciju iknedēļas NVS un Baltijas valstu notikumu apskatā radio Sputnik.
Visas problēmas atrisinājuši
Gasparjans atzīmējis, ka Latvijas varas iestādes noteikti meklē visu savu problēmu risinājumu krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību apspiešanā. Taču valstī ir tik daudz sāpīgu jautājumu, kuri izveidojuši masveida, gigantisku latviešu aizplūšanu no valsts, tādēļ, iespējams, kādreiz par iedzīvotāju vairākumu Latvijā kļūs tieši krievi.
"Jūs likvidējāt izglītību krievu valodā, jūs turpinājāt nacionālās segregācijas politiku, jums maz ar nepilsoņu pastāvēšanas faktu, jūs vēl arī pilsonību viņiem esat atņēmuši. Skaidrs, ka cilvēki, kuri vēlās mācīties krievu valodu, tā vai savādāk to iemācīsies, taču ko no tā iegūs Latvija," uzdevās ar jautājumu politologs.
Pēc viņa domām, šādu neapdomātu Latvijas varas iestāžu rīcību rezultātā, valstij parādās negatīvs tēls, kurš jau tā tiek veidots, pārvēršot kultūras personas par persona non grata un slēdzot visus iespējamos starptautiskos festivālus.
Gasparjans uzskata, ka tas notiekti atspoguļosies uz tūrismu plūsmas un, kā rezultāts tam, valstī pamazām vērsies ciet mazais bizness, kurš lielākoties strādā ar tūristiem.
Kā tas atsauksies
Turklāt politologs pastāstīja, ka visi soļi uz atklātu krievu tiesību apspiešanas pusi Latvijā kādā brīdī varētu kārtīgi atsaukties valstij ES līmenī, jo precedents jau ir izveidojies pateicoties Ungārijai.
Pēc Gasparjana sacītā, Ungārija, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts, jau ir vērsusies augstākajās ES instancēs sakarā ar to, ka Ukrainas teritorijā tiek apspiestas ungāru tiesības, tostarp, tāpat kā Latvijā neļauj mācīties dzimtajā valodā.
Šis jautājums automātiski noliks dienas kārtībā visu, kas notiek pēcpadomju teritorijā.
"Latvija riskē saņemt briesmīgu pļauku no ES, jo tās ir cilvēka bāziskās tiesības, par kuru pārkāpšanu Eiropā jau paši sevi ir gatavi nospiest. Turklāt ir vēl viens moments — tās ir Krievijas Federācijas sankcijas," uzsvēra Gasparjans.
Viņš atgādināja, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kuras ieviesa sankcijas pret Krieviju uzreiz pēc Krimas notikumiem, un saņēma atbildes sankcijas, kuras noveda, tostarp, pie dažu Latvijas uzņēmumu bankrota, kuri bija saistīti ar šprotēm.
"Krievija toreiz aizvietoja Latvijas šprotes ar Kaļiņingradas šprotēm, savukārt Latvija sacēla histēriju sakarā ar to, ka viņu šprotes vairs neviens nepērk, taču bija jau par vēlu. Un tas tikai šprošu līmenī. Un ja Krievija sāks ieviests sankcijas visā klāstā, kas tad būs," liek aizdomāties Gasparjans.
Latvijas demontāža
Viņš paskaidroja, ka viss, ko dara Latvijas varas iestādes pēdējo 25 gadu laikā — tā ir savas valsts demontāža — no jebkura viedokļa. Gasparjans salīdzināja Latvijas politiku ar cilvēka uzvedību, kurš sācis cirst nost sev pirkstus un nekādā veidā nevar apstāties.
"Latvijā rusofobija ir valsti veidojoša vēsture, tur par to saņem naudu. Latvijas valdība vairs nevar to apturēt, tā vairs nevar iziet un paziņot, ka viss, tagad mēs neesam rusofobi, bet rusofili. Tādēļ viņiem tagad atliek tikai svinēt savu neredzamo uzvaru cīņā ar krievu skolām un gaidīt brīdi, kad par to nāksies atbildēt," pateica Gasparjans.
Politologs atzīmēja, ka Baltijas valstīm vairs nav atlicis ko piedāvāt pārdošanai, izņemot rusofobiju. Krievijai pārdoties viņi nevar, jo jau atrodas ES un NATO. Un atpakaļceļa viņām nav. Vienīgai variants Baltijai ir sagaidīt, kamēr sabruks Eiropas Savienība un kā vienmēr pārmesties uz Krievijas pusi.
"Tā ir rotaļāšanās ar uguni, kura ne pie kā laba nenovedīs," noslēgumā pateica Gasparjans.