RĪGA, 27. marts — Sputnik. Pircējs no Lielbritānijas veikalu tīklā Maxima saņēmis rupju aizrādījumu par latviešu valodas zināšanu trūkumu. Sašutušais pircējs pameta veikalu pēc skaļa strīda ar veikala personālu. Citi pircēji uzņēma incidentu video, kas nokļuva tīklā, vēsta Mixnews.
Videoierakstā brits strīdas ar veikala personālu – darbinieki apgalvo, ka viņam esot jārunā latviski. Iespējams, domstarpības radīja Maxima specializētās kases, kurās tiek apkalpoti tikai daži klienti, piemēram, pircēji ar maziem bērniem.
"Te ir Latvija! Runā latviski! Lasīt proti! Iemācies! Ēzelis tāds!" – tūristam paziņoja veikala darbiniece.
Sašutušais brits steigšus pameta veikalu.
Ar latviešu valodas prasmju trūkumu vai nevēlēšanos runāt latviski saistītas konfliktsituācijas rodas regulāri un tiek plaši apspriestas.
Uzbrukumiem nereti pakļauti veikalu kasieri, kuri sāk sarunu ar pircēju krievu valodā. Piemēram, pērnuruden plašu rezonansi radīja pircējas un kasieres strīds Maxima veikalā. Saruna sākās ar to, ka pārdevēja nosauca pirkuma summu krieviski, bet pircēja Ieva Brante pieprasīja apkalpot viņu valsts valodā. Rezultātā izcēlās strīds ar draudiem izsaukt nezināmu "specbrigādi" no vienas puses un pašvaldības policiju – no otras. Noskaidrojās, ka kasiere ir latviete un valodu prot, vienkārši pie pircējas vērsusies krieviski, jo viņai šķitis, ka pircēja ir krieviete.
Diskusijas par to, cik nepieciešamas valodas zināšanas darbiniekiem, Latvijā rit jau ilgu laiku. Nesen Nacionālā apvienība izstrādāja vairākus grozījumus Darba likumā.
Deputāti vēlas aizliegt darba devējam pieprasīt svešvalodu zināšanas, ja tās lietošana nav iekļauta viņa pienākumos. Ja runa ir par valsts vai pašvaldības iestādi, darba devējs nevarēs pieprasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas, kas nav iekļauta ES oficiālo valodu sarakstā.
NA politiķi iesaka piešķirt darbiniekam tiesības sarunāties tikai valsts valodā gan ar Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, gan arī ārvalstniekiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju Latvijā.
Valodas likuma ievērošanu Latvijā kontrolē Valsts valodas centrs. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.
Šī gada janvārī VVC pat laida klajā lietotni "Valodas draugs". Jebkurš lietotājs tagad var nosūtīt informāciju par valodas normu pārkāpumiem vai uzslavēt par latviešu valodas lietošanu.