Sals nakts laikā paglābs Latviju no plūdiem

Šogad plūdu risks Latvijas teritorijā ir zemāks, nekā pērn, jo ūdens izplūst no upēm vienmērīgi nakts sala dēļ, uzskata speciālisti.
Sputnik

RĪGA, 24. marts — Sputnik.  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti uzskata, ka šogad plūdu iespējamība Latvijā ir zemāka, nekā iepriekšējos gados, vēsta Grani.lv.

Lieta tāda, ka pateicoties zemajai nakts temperatūrai, ūdens izplūst pa upēm vienmērīgi. Tā situāciju skaidro speciālisti. Taču plūdu risks tomēr pastāv upju palienēs.

Meteorologu paziņojumu par to, ka Latvija šovasar varētu izvairīties no masveida plūdiem, apstiprinājis arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš. Piektdien, 23. martā, Muciņš sarīkoja operatīvu sanāksmi ar Latvenergo pārstāvjiem, kurā tika apspriesta aktuālākā informācija par pasākumiem vasaras uzplūdumu laikā un plūdu draudu gadījumā.

​Arī Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) paziņoja, ka ir gatavs veikt visus nepieciešamos darbus gadījumā, ka lielais ūdens tomēr atnāks uz Latviju.

Būt vai nebūt plūdiem

Eiropas meteorologi raugās uz plūdu situāciju Latvijā ne tik optimistiski kā viņu Latvijas kolēģi.

Iepriekš Eiropas Vidējo laikapstākļu prognožu centrs brīdināja, ka pavasarī Latvijai nāks virsū cikloni, kuri nesīs lietu. Visstiprākās un ilgstošākās lietavas gaidāmas maijā. Speciālisti brīdina, sakarā ar to, ka augsne Latvijas teritorijā jau tā ir pārlieki piesātināta ar mitrumu, pavasarī valsts atkal varētu tikt applūdināta.

Lauksaimnieki: Latvijā nāksies atkārtoti iesēt 20% ziemāju

Turklāt jau tiek saņemtas ziņas par vietējas nozīmes plūdiem. Marta vidū maza upīte Tērvete izgāja no krastiem un applūdināja daļu no Tērvetes dabas parka. Applūdusī teritorija sastādīja apmēram 3 hektārus. Parks palika apmeklētājiem atvērts, taču daudzas atpūtas vietas tajā, tostarp, arī atrakcija, izrādījās zem ūdens.

Pērnā gada rudens plūdu dēļ, kurus izraisīja ilgstošs lietus, ārkārtas stāvoklis tika izsludināts 27 Latvijas novados. Tika nopostīti ceļi, applūdinātas mājas, cieta milzīga daļa ražas. Lauki kļuva neizbraucami, un lauksaimniecības kultūraugus vienkārši nebija iespējams savākt.

Zaudējumi, kuri tika radīti infrastruktūrai, tika vērtēti apmēram 1,170 miljona eiro apmērā. Savukārt lauksaimnieki joprojām cenšas panākt kompensācijas par bojāgājušo ražu.