RĪGA, 21. marts — Sputnik. Ģimenes Latvijā jūtas nabagākas nekā agrāk, vēsta Smartlatvia.lv, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptauju par mājsaimniecību izdevumiem.
CSP dati liecina, ka 2017. gadā 43,6% ģimeņu ar grūtībām vai lielām grūtībām tika galā ar ikdienas izdevumiem – šis rādītājs par 1,4 procentpunktiem pārsniedz 2016. gada rezultātu. "Vidējo" daļa samazinājusies aptuveni tikpat daudz, bet apmierināto daļa gandrīz nav mainījusies.
CSP pārstāvis Viktors Veretjanovs paskaidroja, ka, iespējams, tas neliecina par iedzīvotāju labklājības krišanos gada laikā.
"Psiholoģiskais faktors un respondentu izvēle tieši tāpat ietekmē šo ikgadējo aptauju rezultātus, kā vairāk vai mazāk objektīvi ekonomiskie rādītāji," – viņš apgalvoja.
Jautājumā par ikdienas izdevumiem aptaujas organizētāji sniedz plašu izdevumu definīciju. Piemēram, ja gada laikā ģimenes labklājība uzlabojusies tiktāl, ka tā varējusi paņemt hipotekāro kredītu, un jauni izdevumi palielinājuši grūtības, ģimenes vērtējums var būt pesimistiskāks nekā citai ģimenei, kura pat nesapņo par mājokļa iegādi, taču pieradusi izgrozīties sava nelielā budžeta ietvaros.
Tiesa, CSP atzina, ka aptauja tomēr atspoguļo ģimenes budžeta stāvokli Latvijā, piemēram, tā liecina, ka neskatoties uz visām problēmām, Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, kuri tik tikko tiek galā ar ikdienas izdevumiem, un līdz ar labklājības izaugsmi aug arī optimistu skaits.
Tas redzams arī atbilžu sadalījumā atbilstoši reģioniem: negatīvā vērtējuma daļa Rīgā ir par 20 procentpunktiem zemāka nekā Latgalē – šī reģiona iedzīvotāji vidēji pirms nodokļu nomaksas saņem par 400 eiro mazāk nekā rīdzinieki. Tiesa, arī šeit, iespējams, izpaužas psiholoģiskais faktors: Kurzemē negatīvā vērtējuma daļa ir tikai nedaudz lielāka nekā Rīgā, lai arī algas un ienākumu līmeņa ziņā Latvijas rietumu daļa gandrīz neatšķiras no Zemgales, kuras iedzīvotāji savu stāvokli vērtē gandrīz tikpat slikti, kā latgalieši.
"Iespējams, tas skaidrojams ar kultūras un psiholoģiskajām īpatnībām," – pieļāva Veretjanovs.
Agrāko aptauju un citu pētījumu dati liecina, ka dažus pēckrīzes gadus kurzemnieki savas spējas tikt galā ar ikdienas izdevumiem vērtēja optimistiskāk nekā pārējā valsts, un tikai 2015. gadā viņus apsteidza rīdzinieki. Taču rietumu Latvijas iedzīvotāju ienākumi visu šo laiku nesasniedza Pierīgas iedzīvotāju līmeni.
Līdzīgu rezultātu demonstrēja arī aptauja 2013. gadā, kad CSP centās noskaidrot, cik lielā mērā valsts iedzīvotāji ir apmierināti ar dzīvi: atzīme desmit baļļu skalā Kurzemē sasniedza 6,9 balles, bet vidējais rezultāts valstī – 6,5 balles.