Lielbritānijas pilsētiņā Solsberijā, kur saindēts Krievijas izlūkdienesta bijušais virsnieks Sergejs Skripaļs, iepriekš nenoskaidrotos apstākļos gāja bojā cits pārbēdzējs no Krievijas – Vladimirs Pasečņiks, raksta Sputnik Baltkrievija.
Abus gadījumus saista netālā laboratorija armijas bāzē Porton Down, kas izpelnījusies ļaunu slavu. Lielbritānija piešķirs 48 miljonus sterliņu mārciņu (67,1 miljonu dolāru) Centram aizsardzībai no ķīmiskajiem ieročiem, informēja valsts aizsardzības ministrs Gevins Viljamsons. Centrs atradīsies pašreizējās Zinātniski tehnisko aizsardzības pētījumu laboratorijas (DSTL) teritorijā.
Tā ir militāra iestāde, kas atrodas aizsardzības pētījumu parka Porton Down teritorijā netālu no Solsberijas pilsētas, kur dzīvoja bijušais GIP virsnieks Sergejs Skripaļs. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja apsūdzēja Krieviju par saikni ar Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu un paziņoja, ka atentātam izmantota ķīmiskā viela "Novičok".
"Tā ir Krievijā, aukstā kara laikā izstrādāta nervu paralītiska viela, tikai Krievija zināja, kā izstrādāt šī tipa vielu," – apgalvoja arī ārlietu ministrs Boriss Džonsons.
Superslepenā Porton Down
Viela, ar ko saindēts Skripaļs un viņa meita, tika nosūtīta analīzei DSTL ekspertiem. Superslepenais komplekss Porton Down tika izveidots Portona ciemā Pirmā pasaules kara gados.
Tā pastāvēšanas laikā vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku piedalījās plašos eksperimentos, kuros tika izmēģinātas indīgās gāzes, mēra un Sibīrijas mēra ierosinātāji, kā arī narkotiskas vielas.
Citiem vārdiem sakot, tikai 12 kilometru attālumā no tagad jau visā pasaulē pazīstamās Solsberijas pilsētiņas atrodas viena no lielākajām noliktavām Rietumeiropā, kurā glabājas nervu paralītiskās gāzes.
Simt gadus ilgi eksperimenti ar cilvēkiem
50. gadu vidū Porton Down tika pārbaudīta gāze VX. Tā pieder pie tās pašas klases fosfororganisko kaujas indīgo vielu klases, pie kuras pieskaitīta "Novičok", kas pasludināta par Skripaļa saindēšanās iemeslu. Vēl vairāk, tā kļuvusi par veselas indīgo vielu klases "pirmtēvu" (pie tām pieder arī "Novičok").
Porton Down speciālisti vairākkārt bija iejaukti eksperimentos, kuros tostarp tika izmantoti arī apkaimē dzīvojošie civiliedzīvotāji. Lielākā daļa brīvprātīgo (50.-60. gados viņu skaits sasniedza aptuveni 16 tūkstošus) neko nezināja par Porton Down. Daudzi ticēja, ka ar viņu palīdzību pārbaudīs gripas vakcīnu.
20 gadus vecais aviomehāniķis Ronalds Medisons piekrita eksperimentam, lai uz dažām dienām aizmirstu armijas disciplīnu un apciemotu līgavu, kura mita netālu no Portonas. Zinātnieks pastāstīja Medisonam un citiem, ka tiks pētīta ķīmisku vielu ietekme uz apģērbu, un viņi var just "vieglu nespēku", stāstīja spāņu izdevums El País.
1953. gada 6. maijā Medisons un pieci citi brīvprātīgie gāzmaskās iegāja eksperimentu kamerā. Viņi nezināja, ka tiks pakļauti 200 mg tīra zarīna. 20 minūtes vēlāk Medisons nokrita uz grīdas. Viņš tika nogādāts kompleksa hospitālī, taču tajā pašā dienā jaunais kareivis gāja bojā.
"Ar manipulāciju palīdzību, kurās piedalījās Aizsardzības ministrijas augstākās aprindas, Medisona radiem un draugiem iestāstīja, ka viņš miris akūtas pneimonijas rezultātā, kuras norisi saasinājis eksperiments," – teikts rakstā.
No 1946. līdz 1976. gadam zinātnieki no Porton Down veica 750 eksperimentus zem atklātas debess, turklāt daudzus no tiem – britu kolonijās. Pieci eksperimenti tika veikti jūrā, pielietojot Sibīrijas mēra vai buboņu mēra ierosinātājus.
1964. gadā mācībās Portonas apkaimē (Viltšīras grāfise Lielbritānijā) netālu no Stounhendža 16 britu JKS karavīri sāka uzvesties dīvaini, vēsta El País. "Vieni izgāja atklātā laukā, zem pretinieka uguns, citi baroja iedomātus putnus, daži skraidīja pa pakalniem vai rāpās kokos, tēlodami pērtiķus," – raksta žurnālists Migels Anhels Kriado. Slepenā ziņojumā tika izdarīts secinājums, ka jūras kājnieki "vairs nespēja izpildīt jebkādas pavēles". Ne komandieriem, ne kareivjiem nebija ne jausmas, ka pirms tam viņi saņēma LSD.
Tas bija tikai viens no tūkstošiem eksperimentu ar cilvēkiem, ko veica britu un amerikāņu karavīri, izstrādājot ķīmiskos un bakterioloģiskos ieročus.
Ne tikai brīvprātīgie vien
Oficiāli Lielbritānija jau 1989. gadā atteicās no nervu paralītisko gāzu izstrādes. Taču 90. gados un XXI gs. sākumā valstī mīklaini gāja bojā zinātnieki, kuri strādāja aizsardzības sfērā.
2003. gadā nenoskaidrotos apstākļos gāja bojā kara pētnieciskās bāzes darbinieks doktors Deivids Kellijs. Viņa līķis tika atrasts mežā netālu no Portonas. Tam līdzās atradās pretsāpju tablešu paciņa un nazis. Labajā delmā bija naža ievainojums. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka zinātnieks noasiņojis. Taču 90. gadu beigās Kellijs pieņēma bahāismu, bet šī reliģija aizliedz pašnāvību.
Divus gadus pirms Deivida Kellija nāves Kalifornijā nošāvās viņa kolēģis – amerikāņu zinātnieks Larijs Fords. Doktora Kellija pēcnieks Pols Normans 2004. gadā gāja bojā privātas lidmašīnas katastrofā. Kopumā dažādu iemeslu dēļ bojā gājuši 11 Porton Down līdzstrādnieki.
Pārbēdzēja nāve
Taču viens gadījums nepārprotami izceļas starp pārējiem – runa ir par pārbēdzēju, kurš pat labāk zināms nekā Skripaļs. Ģenerālmajors Vladimirs Pasečņiks, mikrobiologs un Aizsardzības ministrijas darbinieks, 80. gados bija Ļeņingradas Īpaši tīru biopreparātu institūta direktors. Viņš aizbēga uz Lielbritāniju 1989. gadā. Viņš paziņoja Londonai par plašajām slepenajām bakterioloģisko ieroču izstrādēm PSRS. Doktors Kellijs piedalījās viņa nopratināšanā, un pastāstīja britu izlūkdienestam MI6 par Pasečņika pētījumiem. Rezultātā pārbēdzējs tika savervēts.
Tāpat kā Skripaļs, viņš apmetās uz dzīvi Solsberijā. Kellijs bieži apmeklēja Pasečņiku un veda viņu uz Porton Down, kur ieeja ir kategoriski aizliegta visiem, kuri nav parakstījuši atbilstošus dokumentus par noslēpuma neizpaušanu. 2001. gada 21. novembrī Vladimirs Pasečņiks tika atrasts miris savās mājās. Oficiālais nāves iemesls – insults. Taču, tāpat kā gadījumā ar Skripaļu, tā drīzāk atgādina eksperimentu, ko rūpīgi kontrolēja britu specdienesti.
Izlūki tā nerīkojas
Bijušā kara izlūka Skripaļa slepkavības mēģinājums 4. martā Solsberijā neatgādina specdienestu darbu, portālam Sputnik Igaunija pastāstīja atvaļinātais padomju kara izlūkošanas darbinieks Villems Roda. Kara izlūkdienesti nekad neizmanto nekādas eksotiskas indes vai radioaktīvās vielas, lai slepus likvidētu ienaidniekus, ir pārliecināts Roda. Arī "Novičok" nekad nav izmantots slepenām operācijām – tas neatbilst militārās izlūkošanas prasībām. Visu lielo valstu specdienestiem ir daudz ērtāki un gandrīz neidentificējami līdzekļi ienaidnieku likvidēšanai.
Starp citu, Skripaļa lietā netieši iejaukta arī Igaunija. Šeit Lielbritānijas vēstniecībā pirmā sekretāra posteni ieņēma britu izlūks Pablo Millers, kurš savervēja GIP pulkvedi. Atvaļinātais Millers apmetās tajā pašā Solsberijā, kur notika uzbrukums Skripaļam.