RĪGA, 18. marts — Sputnik. Tieslietuministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālās apvienības loceklis Jānis Iesalnieks izcēlās ar provocējošu ierakstu savā mikroblogā Twitter.
Politiķis publicēja fotogrāfiju ar uzrakstu: ja leģionāri būtu bijuši nacisti, vai sabiedrotie tiem uzticētu Nirnbergas kara tribunāla apsardzi?". Fotogrāfijas komentārā viņš apgalvo, ka tāda nostādne esot "Smadzeņu mežģis kremliniem un citiem, kas nonievā latviešu leģionārus".
Iesalnieka publikāciju komentēja bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs, tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks. Viņš piezīmēja, ka aizsardzības ministra postenī tāda fotogrāfija karājusies viņa kabinetā pie sienas un ar tās palīdzību viņš iepazīstinājis ārzemju viesus ar patieso vēsturi.
"Iesalniekam nenāktu par ļaunu vispirms izpētīt vēsturi un tikai pēc tam publicēt dziļdomīgas piezīmes Twitter. Protams, 15. un 17. SS spēku brīvprātīgo divīzijas nebija nekādi nacistu formējumi, tas bija trubadūru un menestrelu bars, tikai nez kāpēc tādā pašā formā ar vācu ērgli ar svastiku nagos," — ironiski bilda politologs Armens Gasparjans savā iknedēļas pārraidē radio Sputnik — tuvāko ārvalstu un Baltijas ziņu apskatu.
Gasparjans uzvēra, ka Nirnbergas tribunālā patiešām netika izskatīts jautājums par SS spēku austrumu divīzijām un kolaboracionistu kara noziegumiem, ko Baltija izmantoja ar lielāko prieku. Politologs piezīmēja, ka vācu apsardzes komandās un SS bataljonos dienošie latvieši tika izmantoti Nirnbergas kara tribunāla apsardzē, taču ne jau aiz lielās cieņas.
"Apsargāt nacistu noziedzniekus ir nepievilcīgs darbs, jo ikviens normāls cilvēks gribēja viņus nožņaugt pats savām rokām, taču to darīt nedrīkstēja nekādā gadījumā. Tāpēc kara noziedznieku apsardzei tika nolemts izmantot viņiem līdzīgos," — paskaidroja Gasparjans.
Viņš atzīmēja, ja tobrīd trūka cilvēku nacistu darbības seku noskaidrošanai, un latviešu leģionāriem paveicies — viņi nav kļuvuši par Nirnbergas tribunāla subjektiem.
"Šeit, protams, liels sveiciens cauri gadiem jānodod padomju propagandai, kas pamanījās šo jautājumu nepārdomāt. Protams, kurš tad, pie skaidra prāta būdams, 1946. gadā varēja iedomāties, ka pēc 45 gadiem valsts sabruks un visi tie padibeņi kļūs par nacionālajiem variņiem. Taču rezultātā esam saskārušies ar šo paradoksu," - pauda Gasparjans.
Vēsturnieks pastāstīja, ka Nirnbergā starp vāciešu (latvieši tika pierakstīti vācu vienībās) noziegumu pierādījumiem atradās krievu Atbrīvošanas armijas poručika Baltiņa atskaite, kurā bija aprakstīti latviešu nodarījumi: nodedzinātie ciemi un runas par to, kā viņi vēlas nogalināt pēc iespējas vairāk krievu. Taču, pateicoties nevērībai, ko demonstrēja PSRS Internacionālās padomju ideoloģijas propagandas un aģitācijas nodaļa (tā uzskatīja, ka starp SPSR tautām nevarēja būt tik daudz noziedznieku), latviešu leģionāri palika nesodīti, paskaidroja politologs.
"Taču pats galvenais ir tas, ka, neatkarīgi no tā, vai tūkstoš latviešu bija Nirnbergas tribunāla apsardzē, vai nebija, nekur nepazudīs Rīgas geto vēsture, nepazudīs Krievijā un Baltkrievijā pastrādātie noziegumi. Tas ir mēģinājums pūst miglu acīs, pieiet pie nezinoša cilvēka un teikt: "Skaties, viņi ir Nirnbergā!" Tikai tāds ir aprēķins," — uzsvēra Gasparjans.
Politologs komentēja arī Pabrika atmiņas par fotogrāfiju pie sienas, — viņš atzīmēja, ka, acīmredzot, Latvijas bijušais aizsardzības ministrs rādījis foto vēsturē tikpat neizglītotiem cilvēkiem, kāds ir viņš pats.
"Melīgu datumu un melīgu svētku parāžu rīkošanas vietā labāk būtu padomājuši par to, kur pazūd Latvijas iedzīvotāji," — noslēgumā piebilda Gasparjans.