RĪGA, 16 — Sputnik, Jūlija Granta. Neskatoties uz to, ka latgaļu valodas nozīmīgums nostiprināts Latvijas Satversmē, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija noraidījusi "Saskaņas" deputātu Jeļenas Lazarevas un Jāņa Tutina piedāvājumu par latgaļu programmu ieviešanu reģiona skolās. Tam nav dedz skolotāju, nedz pabalstu.
Grozījumi, kurus piedāvāja Latgali pārstāvošie Lazareva un Tutins, attiecās uz divām devītā panta daļām likumā "Par izglītību".
Pirmajā daļā, par privātskolām, deputāti ieviesa grozījumus par iespēju iegūt vidējo un vidējo profesionālo izglītību gan latviešu, gan latgaļu valodā. Šī paša panta otro daļu viņi piedāvāja papildināt ar punktu, kurš paredz izglītības iestāžu izveidošanu ar integrēto priekšmetu apgūšanu latgaļu valodā, lai nodrošinātu reģiona valodas apgūšanu.
"Latgalieši ir daļa no latviešu tautas, kurai savā teritorijā šobrīd nav garantēta sava veida kultūras, tradīciju un valodas saglabāšana, jo pat par nacionālo mazākumtautību viņi nav atzīti. Es uzskatu, ka valstij ir pienākums to izdarīt, nevis pārlikt darbu par latgaļu kultūrvēsturiskās identitātes uzturēšanu uz pašvaldību pleciem, kuras šobrīd organizē nodarbības latgaļu valodā skolās par saviem līdzekļiem, kā tas izdarīts Rēzeknē," motivēja grozījumus Jeļena Lazareva.
"Mums nav skolotāju, kuri ir gatavi mācīt latgaļu valodā jebkādā izglītības stadijā — no sākumskolas līdz vidusskolai, nav mācību pabalstu, tādēļ pieņemt šādus grozījumus mēs nevaram," iniciatīvu komentēja latgalietis, komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs ("Vienotība").
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis izteicās radikālāk: "Šie grozījumi rada neskaidrību un pretrunu valodas likumam. Latgaļu valoda — tas ir vēsturisks relikts Latvijā."
Latgaļu valodā ģimenē runā desmitiem tūkstošu Latvijas pilsoņu, turklāt bērni apgūst to kopš dzimšanas, nevis iemācās mākslīgi. Latgaļu valodas saglabāšana un attīstīšana tika ierakstīta Pirmā Latgales kongresa rezolūcijā 1917. gada maijā, kurā latgalieši nobalsoja par šī Vitebskas guberņas reģiona apvienošanu ar citiem reģioniem, kurus apdzīvo latvieši. Kongresa simtgadi svinīgi nosvinēja augstākās valsts amatpersonas un Saeimas deputāti Rēzeknē 2017. gada maijā. Taču izpildīt šo rezolūciju koalīcijas vairākums netaisās.