RĪGA, 12. marts — Sputnik. Gadu desmitiem rietumvalstu mediji un Baltijas valstu valdības demonizējušas Krieviju un biedējušas iedzīvotājus, taču pēdējā laikā, pēc Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta vecākā zinātniskā līdzstrādnieka Oļega Ņemenska domām, Krievijai naidīgā propaganda Baltijā ir sasniegusi savu apogeju, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RT.
"NATO valstīm jau ir sagatavoti modeļi konflikta sākšanai ar Krieviju tieši Baltijas teritorijā. Naids pret Krieviju reģionā tiek kurināts absolūti mākslīgi, ņemot vērā ASV politiskos mērķus," – atzīmēja eksperts intervijā RT.
Līdzīgu viedokli pauda arī Baltijas pētījumu Krievijas asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, profesors Nikolajs Meževičs.
"NATO militārās mācības Baltijā notiek teju vai ik mēnesi: to skaits pārsniedz divpadsmit gadā, — uzsvēra Meževičs sarunā ar RT. – Tas izskatās pietiekami nopietni, jo maijā gaidāmās plašās mācības iekļautas visa NATO bloka mācību sistēmā Baltijas un Arktikas virzienā."
Baltijas valstis īpaši interesē NATO kā ērts placdarms iespējamam uzbrukumam Krievijai. Piemēram, mācības "Ziemas nometne 2018" notika tikai 80 kilometru attālumā no Krievijas robežas, Tapas pilsētas apkaimē Igaunijā. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Gevins Viljamsons paziņoja, ka britu kareivji ieradušies Igaunijā, lai demonstrētu alianses gatavību pretoties "Krievijas agresijai". "
Šie draudi ir reāli, un tie jau stāv uz mūsu sliekšņa. Mēs nedrīkstam par zemu novērtēt kaitējumu, ko spēj nodarīt Krievija," – apgalvoja Viljamsons.
Londonas izteikumiem piebalso Igaunija: 7. martā valsts ārlietu ministrs Svens Miksers savā vizītē ASV paziņoja, ka Krievija esot "paplašinājusi sava informatīvā kara fronti". Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ir vairākkārt stāstījusi par Baltijas apdraudējumu, ko, viņasprāt, nes Krievija.
2018. gada 8. martā Latvijas Saeima otrajā lasījumā nobalsoja par bilingvālās izglītības likvidāciju valstī. Nežēlastībā kritušas arī krievvalodīgās skolas Lietuvā.
"Mazākumtautību skolas Lietuvā ir auglīga augsne Krievijas ietekmes projicēšanai, kas var nopietni kaitēt Lietuvas nacionālajai drošībai," – teikts Valsts Drošības departamenta 2015. gada atskaitē.
Propaganda nedarbojas
Tomēr propaganda nesasniedz nospraustos mērķus: neskatoties uz politiskās elites centieniem, iedzīvotāji ne īpaši tic "Krievijas draudiem", uzskata Krievijas pilsoņu asociācijas prezidents Sergejs Rezņiks, pastāvīgais Lietuvas iedzīvotājs.
"Vienkāršo lietuviešu vidū naidīgas attieksmes pret Krieviju nav, lielākā daļa netic tam, ka Krievijas tanki ienāks Baltijā, daži, it īpaši provincē, pat ar nostalģiju piemin padomju gadus," – atzīmēja eksperts.
Aptaujā, kas 2016. gadā tika organizēta pēc Eiropas Parlamenta deputātes Janas Tomas (Igaunija) pasūtījuma, noskaidrojās, ka aptuveni 65% igauņu uzskata: krievu valodas zināšanas ir lietderīgas. Politiķe norāda, ka šajā gadījumā runa nav tikai par vēlmi izmantot valodas zināšanas praktiskiem nolūkiem, – cilvēki interesējas par krievu kultūru.
Kopumā valstī virsroku gūst miermīlīgs noskaņojums: igauņi vēlētos turpināt sadarbību ar Krieviju, nekaitējot attiecībām ar Eiropas Savienību. Daudziem nepatīk kareivīgās histērijas eskalācija. Pērn organizētā kompānijas Saar Poll aptauja liecina: aptuveni 41% valsts iedzīvotāju raizējas par to, ka NATO vienību dislokācijas rezultātā aug konflikta risks ar Krieviju.
Taču kompānija Turu Uuringute AS, kas organizēja aptauju pēc Igaunijas Aizsardzības ministrijas pasūtījuma, saņēma pavisam citus rezultātus: NATO kontingenta klātbūtni Igaunijā it kā atbalstot 60% valsts iedzīvotāju.
Līdzīga situācija veidojas arī kaimiņvalstīs. Piemēram, aptuveni 52% Lietuvas pilsoņu vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju – par to liecināja kompānijas RAIT organizētā aptauja. Līdzīga aptauja, ko pēc EP deputāta Andreja Mamikina pasūtījuma Latvijā organizēja socioloģisko un mārketinga pētījumu centrs SKDS, norādīja, ka 59% valsts iedzīvotāju neatbalsta ES ieviestās sankcijas pret Krieviju, pie tam vairāk nekā puse respondentu bija apmierināti ar attiecībām, kādas veidojušās Rīgas un ES starpā.
Meževičs atgādināja: kad Baltijas republikas izstājās no PSRS, tika plānots, ka tās saglabās izdevīgas tirdznieciski ekonomiskās attiecības ar Krieviju un paplašinās sadarbību.
"Tā vietā tika izraudzīta spriedzes eskalācijas taktika. Pēc izstāšanās no PSRS, maigi sakot, piena upes ķīseļa krastos neparādījās. Politiskā elite centās atrast vainīgos, un visērtāk bija it visā apsūdzēt tieši Krieviju.
Baltijas valstu politiskā elite pūlas apslāpēt alternatīvo viedokli, un tie, kam ļauts palikt, turpina spriedelēt par Krievijas draudiem amerikāņu vēstniecības nospraustajos rāmjos," – piebilda eksperts.