Vai atceraties, reiz mēdza teikt: ņem visu, ko varēsi aiznest. Baltijā saujiņas ir maziņas. Viss ir maziņš, tikai ne ambīcijas, un tās pašas – tikai pašmāju lietošanai, elektorātam. Starp citu arī tas nav liels un vēl pēc tautības apšņāpts. Zināms jaukums jau tajā mazumā ir. No piektdienas līdz svētdienai. Aktīvajā laikā ambīciju apmērs ātri atduras pret valsts izmēriem, raksta radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs.
Bet ēst gribas visiem, un nez kāpēc vēl vairāk, kad guli uz dīvāna. It īpaši ja blakus ir vienreizējas iespējas – eirofinansējums. Atliek tikai pareizi uzrakstīt papīru, uzvilkt pareizi izgludinātu kreklu un pateikt pareizi saliktus vārdus pareizi ieliktiem cilvēkiem. Raksti, ko gribi, piesaki pavairāk, soli nedzirdētas lietas. Pēc tam – gan jau kaut kā, galvenais – saņemt finansējumu.
Labi, ja dod 6 miljonus atbalstam tiem, kas atbalsta lietotas idejas. Teicami, ja dod 60 miljonus atbalstam tiem, kas atbalsta cīņu ar kādu mūsdienu izaicinājumu. Lieliski, ja dod 600 miljonus tavas modernās valsts atbalstam. Taču brīdī, kad Eiropas komisija negaidot novērtē Rail Baltica – šaursliežu dzelzceļu no Tallinas uz Poliju cauri visām trim valstīm, – kura budžets ir gandrīz 6 miljardi, pēkšņi sametas bail.
Attiecīgo ministru sejās savelkas žokļi, raustās grumbas, par megaprojektu atbildīgajiem bail pat aci uzmest. Sejās – neizpratne, bažas un doma "ko mēs tur tādu esam sarakstījuši".
Runa nav tikai par to, ka tādu megaprojektu Baltijā nav bijis kopš atpalikušās PSRS laikiem, kuros tie ritēja pēc saraksta katras piecgades ietvaros. Runa nav tikai par to, ka Baltijas pilsētas ar grūtībām savāc cilvēkus pat ielu remontam vasarā. Kāda var būt runa par maģistrāles būvdarbiem un vēl ar speciālistu baru, kur tos ņemt? Runa nav tikai par to, ka pēc atzarojuma būves Eiropas Savienība tā uzturēšanas izdevumus uzkraus pieticīgo Baltijas valstu šaurajos pleciņos. Runa ir arī par to, ka Baltijā vilcieni, kuri nes vismaz kaut kādu labumu valstij, nez kāpēc – laika jau, aiz paraduma – kursē no austrumiem uz rietumiem, nevis no ziemeļiem uz dienvidiem.
Vārdu sakot, ar prātu projektu neaptvert, grozies, kā gribi… Bet ar sirdi… Bet sirds sit stiprāk, kad dzirdi summu – 6 miljardi. Tā vien gribas atpogāt galvu un – lai notiek, kas notikdams. Pie tam arī ES ir apstiprinājusi projektu un uzlikusi zīmogu. Pateica "strādājiet" un atmeta ar roku. Baltijas valstis sāka pamazām gatavoties naudai. Sak, tas man, tas – Ostapam. Sāka struktūru veidot, celt piramīdiņas. Latvija it kā uzreiz centrā iekārtojās. Neviens sākumā neiebilda. Lai jau sēž, naudu tik un tā dabūs visi.
Pēc tam, kā jau parasti, aizgāja kaut kur šķībi. Cilvēciskajās attiecībās nav sarežģītākas figūras kā trijstūris. Ar valstīm, ko tāpat veido cilvēki, aina ir tāda pati. No malas viss izskatās vienkārši, bet kā parādās attiecības un proporcijas, lien ārā tādi sinusi ar kosinusiem, ka traks var palikt. Vispirms lietuvieši sastrīdējās ar latviešiem. Leišiem gribējās aizvilkt sliedes līdz Viļņai, pagarināt atzarojumu, dabūt vairāk naudiņas. Latvijai negribējās zaudēt hipotenūzas vietu trijstūrī, sāka sūdzēties. ES uzlika brilles, pamanīja līkumu un novērsa. Lietuvieši pie latviešiem: sak, kāpēc neatbalstījāt. Bet tie: tāpēc, ka mūs tāda līkne kaitina pat vizuāli. Sastrīdējās. Latvija pasūdzējās ES-tantei. Tā nobāra Lietuvu un piespieda dzīvot draudzīgi. Tikai mājās neviens nerunā, tikai nopūtas un kunksti. Projekts ievilkās.
Te nu pēc savas dabas nerunīgā Igaunija sapurinājās. Saka: Latvija nezina, ko dara, tāpēc es būšu Lietuvas pusē. Mēs jau sarunājām, mēs esam divas katetes, un esam vairākumā. Trijstūri ir viltīga lieta: sazvērestība – uzvaras ķīla. Tagad Igaunija un Lietuva ir neapmierinātas ar Latviju, bet Latvija – ar Lietuvu, sak, pierunājusi kaimiņieni.
Vai jums vēl nekas nav sajucis? Eiropas Savienībā ar viņu kaislīgo ģeogrāfijas mīlestību mulst vēl trakāk. Jautājumus parasti ritina tā: klausās, kamēr ļauj deklarētā tolerance, un, kad galva sāk sāpēt pavisam neciešami, saka apmēram "paga, paga, bet kā bija agrāk? Nu re, tā arī atstāsim".
Eiropieši domā, ka tā pielikuši punktu. Protams, ja tā nostādīt sarunu, vienosies. Bet tikai līdz nākamajam papīram, līdz nākamajām durvīm. Tātad tas ir tikai punkts veselā daudzpunktu virknē. Kustība ir, tikai atgādina skrējienu atmuguriski.
Seši miljardi vēl aizvien vāļājas uz ceļa. Agrāk teica, ka tas atpirksies. Tagad piebilst, ka tas būs dzelzceļš. Drīz sāks apgalvot, ka tas būs, pavisam noteikti. Bet vēl pēc kāda laika sauks, ka tam noteikti jābūt. Kādreiz.