RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Krievijas vēstniecības Lielbritānijā darbinieki atbildējuši uz Lielbritānijas ārlietu ministra Borisa Džonsona rakstu "Krimas aneksija: četrus gadus vēlāk", vēsta RIA Novosti. Informācija par to publicēta diplomātiskās pārstāvniecības vietnē.
Rakstā "Krimas aneksija: četrus gadus vēlāk", kas publicēts britu valdības portālā, Džonsons aicina saglabāt pret Maskavu vērstās sankcijas "kamēr Krimas teritorija ir Kremļa kontrolē, kā arī kamēr netiks ievēroti Minskas protokoli".
Krievijas vēstniecība sniedza atbildi dienu vēlāk. "Ļoti žēl, ka rakstā nav pieminēta Kijevas valsts apvērsuma ceturtā gadadiena, ko atbalstīja Rietumi kopumā, kā arī Lielbritānija. Tā gaitā bija rupji pārkāpta ne tikai Ukrainas Konstitūcija, bet arī prezidenta Janukoviča vienošanās ar opozīciju ar Vācijas, Francijas un Polijas starpniecību," – norāda vēstniecības darbinieki.
Pēc tam diplomāti atbildēja uz četrām tēzēm, kas iekļautas Džonsona rakstā.
Par referendumu
Pirmkārt, atbilde tika sniegta uz ministra apgalvojumu par "fiktīvo referendumu" Krimā. "Atļaujiet atgādināt, ka tautu tiesības uz pašnoteikšanos iekļautas ANO Statūtos, Starptautiskajā paktā par civilajām un politiskajām tiesībām no 1966. gada, kā arī Deklarācijā par starptautisko tiesību principiem no 1970. gada," – paziņoja vēstniecībā. Tāpat uzsvērts, ka tautas gribas izpausme ir demokrātiska procesa galvenais kritērijs. "Kas attiecas uz Lielbritānijas pieredzi, visai daiļrunīgi šajā aspektā ir Brexit. Folklendu salas, Gibraltāra vai Skotija," – piebilda vēstniecība.
Par robežu maiņu
Otrkārt, vēstniecība atbildēja uz britu ministra vārdiem par "pirmo vardarbīgo robežu maiņu kopš 1945. gada". "Uzskatām, ka serbu tautai šajā jautājumā ir cits viedoklis, — atgādināja diplomāti. – 1999. gadā 78 dienas ilgās Dienvidslāvijas teritorijas apšaudes iznīcināja to kā valsti, vardarbīgi (bez jebkāda referenduma) atdalot Kosovu no Serbijas."
Par solījumiem
Borisa Džonsona trešā tēze – paziņojums par to, ka Krievija pārkāpusi saistības ievērot Ukrainas robežas, ko nosaka 1994. gadā parakstītais Budapeštas memorands. "Pirmkārt, teritoriālo vienotību Ukraina zaudējusi iekšējo procesu un Krimas iedzīvotāju demokrātiska lēmuma rezultātā. <…> Otrkārt, Budapeštā Ukraina apsolīja cīnīties ar agresīvo nacionālismu un šovinismu. Acīmredzami šis solījums ir pārkāpts, un, starp citu, mēs neesam novērojuši īpašu reakciju no Lielbritānijas – Budapeštas memoranda garanta – puses."
Par Krimas tatāriem
Lielbritānijas ārlietu ministra ceturtā tēze bija vārdi par "Krimas tatāru vajāšanu". "Tā kā Lielbritānijas ĀM četru gadu bijis par maz, lai iepazītos ar dažiem faktiem šajā jautājumā, esam spiesti paši kompensēt trūkumus. Piemēram, šodien Krimas tatāru valoda saņēmusi oficiālu statusu Krimā līdz ar krievu un ukraiņu valodām," – atgādināja diplomāti.
Bez tam viņi publicēja statistiku, kas atspoguļo Krimas tatāru iesaistīšanos pussalas politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un reliģijas dzīvē.
Par Minskas protokolu pusēm
Krievijas vēstniecība atgādināja Borisam Džonsonam, ka Minskas protokolu puses ir Kijeva, Doņecka un Luganska un tieši šie protokolu dalībnieki ir atbildīgi par to izpildi.
"Esam pārliecināti, ka Lielbritānijas valdība beidzot mainīs attieksmi pret notikumiem Ukrainā. Pretējā gadījumā pastāvīgās apsūdzības pret Krieviju arī turpmāk mudinās Kijevu īstenot politiku, kam lemta izgāšanās," – noslēgumā piezīmēja diplomātiskā pārstāvniecība.
Krima iekļāvās Krievijas sastāvā pēc 2014. gada martā organizētā referenduma rezultātiem. Par šo lēmumu nobalsoja vairāk nekā 95% pussalas iedzīvotāju. Tautas aptauja notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.
Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par "īslaicīgi okupētu teritoriju". Pie tam Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka pussalas pievienošanās Krievijai atbilst starptautiskajām tiesiskajām normām un ANO Statūtiem.