Gulbenes novads pārvēršas par "pensionāru zemi"

XIX gadsimtā lauku skolas Gulbenes novadā nācās pastāvīgi paplašināt – bērnu skaits auga. XXI gadsimtā šajās skolās durvis ver veco ļaužu pansionāti.
Sputnik

RĪGA, 16. februāris — Sputnik. Lauku skolas Gulbenes novadā viena pēc otras pārvēršas par veco ļaužu pansionātiem, stāsta TVNet.

Druvienas skola darbu sāka tālajā 1824. gadā. Pēc kara, 1951. gadā bērnu skaits bija tik liels, ka skolu nācās pārcelt uz Druvienas muižas lielo kungu māju. Pirms 17 gadiem skolā mācījās 150 bērni, tagad — 13. Gadiem ilgu skolu ir mēģinājuši glābt, taču nesekmīgi.

Latvijā vairāk nekā 70% vientuļo pensionāru ir nabagi

Līgo pagastā skolas vietā tagad ir pansionāts, kurā vietas tika aizņemtas vienā mirklī. Jaungulbenes profesionālās vidusskolas vietā tagad ir veco ļaužu pansionāts ar 90 vietām. Tāpat noticis ar 1870. gadā nodibināto Daukstu skolu — XXI gadsimtā bērnu vietā ēkā ir sastopami cienījama vecuma cilvēki. Druvienā iedzīvotāju skaits nekad nav bijis liels, pašlaik šeit dzīvo aptuveni 500 cilvēki, taču vairāk nekā trešā daļa viņu vidū ir pensionāri.

"Gulbenes novads kļūst par pensionāru zemi. Nav valstiska mērķa attīstīt lauku teritorijas. Runas par to, ka cilvēku nav — visi brauc prom, ir tukšas, ja nekas netiek darīts, lai motivētu cilvēkus palikt. Mums ir sajūta: paši vainīgi, ja dzīvojam laukos. Ja vēl atrodamies te, tātad esam lūzeri," — saka Druvienas skolas direktore Velga Černoglazova.

Turpmāk mazie Druvienas iedzīvotāji mācīsies Tirzas vai Lizuma pagasta skolās. Atlikuši skolēni jau sen mācījās kaimiņu pagastos un Gulbenē.

Šurp neatgriežas

"Ja atskatāmies vēsturē, redzam, ka kopš skolas izveides 19. gadsimtā ik pēc desmit gadiem radās nepieciešamība paplašināt skolu, jo bērnu bija aizvien vairāk," — stāsta Černoglazova.

Saeimā atteicās paaugstināt ar nodokli neapliekamo pensiju minimumu

Muižas kungu māju, kas piemērota skolas vajadzībām, viņa dēvē par "savu skolu". Viņa te strādā 23 gadus, no tiem 11 gadus — par direktori. Kopš 2005. gada bērnu skaits strauji sāka sarukt, tāpēc visi bija gatavi tam, ka skolu slēgs. Vissāpīgāk šīs pārmaiņas skars četrus skolotājus un piecus tehniskos darbiniekus.

Druvienieši cer, ka ēkā izdosies saglabāt izglītības un amatniecības centru. Vairāki jauni vecāki vēlas skolas telpās izveidot alternatīvās izglītības iestādi, taču ir skaidrs, ka muižas ēkas uzturēšana un atjaunošana izmaksās dārgi.

"Darba vietu tikpat kā nav, bet algas un ceļu stāvoklis liedz braukt uz darbu kaimiņpilsētās. Eiropā ir normāli braukt uz 100 kilometru attālu darbu, bet mēs to nevaram atļauties," — skaidro pagasta vadītājs.

Apmēram trešā daļa pagasta iedzīvotāju ir cilvēki vecumā no 40 līdz 60 gadiem, tikpat liels ir pensionāru skaits. Viņu bērni studē vai strādā ārzemēs un Druvienā atgriezties neplāno. Tāpēc pagastā ir ļoti maz bērnu un pusaudžu vecumā līdz 18 gadiem, tāpat kā gados jaunu vecāku.

Pieprasījums rada piedāvājumu

Kopš 1925. gada Litenes pamatskola atrodas Litenes muižas ēkā. 1944. gadā Litenes sešgadīgā pagastskola pārtapa par vidusskolu. Tagad skolā mācās tikai 20 bērnu, tāpēc izglītības iestāde tiks slēgta, un bērniem nāksies braukāt uz Gulbenes vai Stāmarienas skolu.

Latvijā palielinās plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem

"Laukos demogrāfiskā bedre ir vairāk manāma," — uzskata Litenes pagasta pārvaldnieks Vilnis Lapiņš.

Atšķirībā no Druvienas, kur ceļu faktiski nav, uz Liteni ved gludi asfaltēti ceļi, attālums līdz Gulbenei, Alūksnei un Balviem nav liels — aptuveni 20 kilometri. Pagastā saglabājies bērnudārzs. Cilvēku te ir vairāk nekā Druvienā — tūkstotis. Tomēr 250 viņu vidū ir sociālās aprūpes centra iemītnieki.

Skolas telpu pārbūvi pansionāta vajadzībām Lapiņš uzskata par racionālu, jo tā pakalpojumi ir pieprasīti. Tiklīdz aprūpes centrs ver durvis, tas nekavējoties piepildās ar klientiem.