RĪGA, 9. februāris — Sputnik. Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un Kremlim ļoti nepatīk Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātā izglītības reforma par pāreju uz izglītību latviešu valodā, paziņojis ministrs Kārlis Šadurskis, vēsta tvnet.lv.
"Ir viens krievs, kam tiešām ļoti nepatīk šī reforma, un viņš tagad pa 55 centimetru biezu sniegu brien Maskavā, un viņam ir grūti. Putina kungam," — klāstīja Šadurskis. IZM vadītājs paziņoja, ka reforma nepatīk Krievijas valdībai, jo saliedēšot sabiedrību Latvijā, tātad mazināšot Krievijas ietekmi.
Politiķis norādīja, ka ir svarīgi, lai ikviens vidusskolas beidzējs rakstītu, runātu, lasītu, domātu valsts valodā, jo tas ļaušot izvairīties no jebkādiem ierobežojumiem turpmākajā dzīvē.
"Ir bezgala naivi iedomāties, ka, mācoties atsevišķi, mūsu jaunieši pēc tam dzīvos saliedētā sabiedrībā. Reizēm sastopamies ar tādu problēmu mazākumtautību izglītības programmās, — kā runāsim par Otro pasaules karu, Latvijas okupāciju? Tad mēģinām to pateikt kaut kā maigāk, lai neaizskartu kāda jūtas,» sacīja ministrs, uzsverot, ka tādā veidā jaunieši negūst skaidru priekšstatu par Latviju un tās vērtībām," — atzīmēja Kārlis Šadurskis.
Ceturtdien, 8. februārī Latvijas Saeima nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai izskatīšanai Izglītības likuma grozījumus, kas paredz vidējās izglītības pāreju uz mācībām latviešu valodā no 2021. gada 1. septembra.
Atgādināsim, ka likumprojekts paredz reformas mazākumtautību mācību iestādēs 2021./22. mācību gadā. Dokuments paredz, ka pirmskolas izglītība ir bilingvāla, sākumskolā (1.-6. klasēs) norit atbilstoši trim bilingvālās izglītības modeļiem, pamatskolas noslēguma posmā (7.-9. klasēs) 80% mācību procesa notiek valsts valodā, vidusskolā (10.-12. klasēs) – tikai latviešu valodā.
Decembra sākumā Latvijas valdība atbalstīja vidējās izglītības pārejas plānu uz mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību skolās saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kuri saistīti ar kultūru un vēsturi. Pilnībā reformu plānots pabeigt 2021./2022. mācību gadā.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ārkārtīgi negatīvi. Portālā Manabalss.lv sākās parakstu vākšana, lai atbalstītu bilingvālo izglītību. Viena no petīcijām savāca izskatīšanai Saeimā nepieciešamo balsu skaitu. Krievu skolu aizstāvji sarīkoja vairākas protesta akcijas, kā arī plāno sarīkot referendumu par mazākumtautību skolu autonomiju.
Arī Krievijas valdība negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas centienus iznīcināt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības īstenotajai diskriminējošajai politikai valodu jomā.