RĪGA, 8. februāris — Sputnik. Rīgā durvis vērs Krievu māja, kas palīdzēs krievvalodīgajiem iedzīvotājiem jautājumos par Krievijas pilsonības saņemšanu un pārcelšanos uz vēsturisko dzimteni. Tāpat struktūra organizēs valodu kursus interesentiem, kultūras un svētku pasākumus, raksta avīze "Izvestija".
Projekta autors ir nevalstiskās organizācijas "Apvienība pret nacismu" vadītājs Jānis Kuzins, un sākotnējā posmā iestādes darbība tiks finansēta ar viņa personīgajiem līdzekļiem. Krievu māja atradīsies Brīvības ielā. Organizācijas reģistrācija NKO statusā tiks noslēgta šī gada martā.
"Latvijā dzīvo milzīga krievvalodīgo diaspora, kam nepieciešams tāds centrs. Mēs sniegsim konsultācijas personām, kas interesējas par iespēju pārcelties uz dzīvi Krievijā un saņemt Krievijas pilsonību, — paziņoja Kuzins. – Ar izklaides un piemiņas pasākumu palīdzību mēs vēlamies uzturēt interesi par krievu valodu un kultūru. Mēs vēlamies organizēt arī sagatavošanās kursus tiem, kuri vēlas iestāties universitātēs Krievijā."
Krievija pozitīvi novērtēja latviešu aktīvista iniciatīvu.
Krievijas parlamenta apakšpalātas NVS lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs atzīmēja, ka Krievija varētu atrast finansējumu šādam projektam un sekmēt organizācijas attīstību.
"Tas ir ārkārtīgi svarīgi situācijā, kad Latvijas valdība īsteno politiku, kas diskriminē krievvalodīgos iedzīvotājus. Turklāt tas ir labs maigā spēka piemērs," – uzsvēra deputāts.
Pēc PSRS sabrukuma un iestāšanās ES un NATO Latvijas valdība cenšas attālināties no padomju pagātnes un ataino Maskavu kā "agresoru", turklāt iedzīvotāju pārliecināšanas metodes bieži neatbilst demokrātijas principiem, nonāk līdz politiķu atklāti rusofobiem paziņojumiem, mediju ierobežojumiem un pārmetumiem Krievijai par propagandu.
Spiedienu izjūt arī krievu valoda. Līdz 2021. gadam, saskaņā ar Latvijas Izglītības ministrijas ieceri, visās mazākumtautību skolās tiks ieviestas mācības latviešu valodā. Krievu valodā bērni varēs apgūt tikai literatūru, kā arī priekšmetus, kas saistīti ar kultūru un vēsturi.
Tiek īstenoti mēģinājumi padzīt krievu valodu arī no apkalpošanas sfēras Latvijā. Nacionālā apvienība izstrādājusi grozījumus Darba likumā, kuri, pēc viņu domām, nepieciešami, lai novērst aizvien plašās sastopamo situāciju darba tirgū Latvijā, kuras ietvaros darbiniekam bez īpaša pamatojuma tiek izvirzītas svešas (visbiežāk – krievu) valodas zināšanu prasības. Latvijā darbojas arī Valsts valodas centrs, kurš seko Valodas likuma prasību ievērošanai. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi izmanto krievu valodu, slikti pārvalda latviešu valodu, biznesmeņi, kuri izmanto izkārtnes citās valodās, uzņēmumi un organizācijas, kas izsūta bukletus citās valodās, un darbinieki, kuri ar klientiem nerunā latviski, kā arī viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.