RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Šis gads iezīmēs pavērsiena punktu reemigrācijas jautājumā. Šim nolūkam izveidojušies objektīvi priekšnoteikumi, kuru vēl pirms diviem vai trim gadiem nebija, paziņoja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts radio Baltkom ēterā.
Pēc viņa vārdiem, ministrija patlaban izstrādā īpašu likumu ārzemēs dzīvojošo latviešu diasporas atbalstam, kurš palīdzēs risināt arī reemigrācijas jautājumus.
"Uzskatu, ka šis gads iezīmēs pavērsiena brīdi reemigrācijas jautājumā, šim nolūkam nobrieduši objektīvi priekšnoteikumi, kuru vēl pirms diviem vai trim gadiem nebija. Brīvo vakanču skaits aug, un aug ātri, ar katru dienu to ir aizvien vairāk, tātad, aug arī algas," — skaidroja Sjanīts.
Pēc viņa domām, Latvijas ekonomikas izaugsme tuvāko desmit gadu laikā saglabāsies.
"Esmu vienkārši pārliecinats par to, jo acīmredzami krīzes gados esam zaudējuši daudz cilvēku, un tas ietekmē arī darba tirgu. Tuvāko desmit gadu laikā mēs teiksim, ka mums trūkst darba spēka, turklāt dažāda — gan izglītota, gan ne," — teica politiķis.
Viņš paskaidroja, kā tieši valsts varot palīdzēt aizbraukušajiem latviešiem.
Sjanīts pastāstīja, ka valsts var apmaksāt bērnu integrāciju skolās. Cilvēks atgriežas Latvijā, un bērnam nav atbilstošu valsts valodas prasmju vai citu zināšanu, ko pieprasa skola, — valsts apmaksās attiecīgās nodarbības. Starp citu, šī sistēma jau darbojas, daudzviet atbalstu sniedz pašvaldība vai pati skola, taču nepieciešams atvēlēt līdzekļus arī valsts budžetā, piebilda politiķis.
Pēc viņa vārdiem, ir arī citi projekti reemigrācijas stimulēšanai, piemēram, Reģionālās attīstības ministrijā. Projekts paredz konkrētu cilvēku katrā reģionā, kurš sniedz atbalstu emigrantiem.
Pēdējos gados Latvija saskārusies ar iedzīvotāju masveida aizplūdi — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi aizvien biežāk dodas meklēt darbu ekonomiski attīstītākās valstīs. Ekonomikas ministrija paziņoja, ka līdz 2020. gadam Latvijā iespējams darbinieku deficīts, kura apmēri salīdzināmi ar Ventspils iedzīvotāju skaitu.
Pie tam, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, emigrantu plūsma no Latvijas neizsīkst. CSP apkopojusi datus par emigrantiem laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam. Vidēji Latvija ik dienas zaudē 55 cilvēkus — 25 vīriešus, 22 sievietes un 8 bērnus. Lielākā emigrantu grupa — personas 25-29 gadu vecuma grupā (2014. gadā viņu daļa kopējā prombraucēju plūsmā sastādīja 18,2%, 2015. gadā — 18%, 2016. gadā — 17%).
Pēc CSP datiem, Latvijas iedzīvotāji pārsvarā emigrē uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju un Norvēģiju. Pēdējo trīs gadu laikā gandrīz par 5 procentpunktiem pieaugusi emigrācija uz ASV.