Krievijas ĀM: Dānija nevar pieņemt jaunus likumus "Ziemeļu straumes 2" jautājumā

Krievija principiāli uzskata, ka Dānijai, izvērtējot pieteikumu "Ziemeļu straumes 2" izbūvei, jāņem vērā normatīvie akti, kas bija spēkā 2017. gada aprīlī, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Sputnik

RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Krievija uzskata, ka pieteikumu gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" izbūvei tās teritoriālajos ūdeņos Dānijai jāizvērtē, ņemot vērā likumus, kas bija spēkā tā iesniegšanas brīdī, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs preses konferencē pēc tikšanās ar savu kolēģi no Dānijas Andersu Samuelsenu.

"Mēs no savas puses skārām jautājumu par pieteikuma izskatīšanu gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" izbūvei Dānijas teritoriālajos ūdeņos un uzsvērām mūsu principiālo viedokli par to, ka pieteikums jāizvērtē, ņemot vērā normatīvos aktus, kas bija spēkā Dānijā un visā Eiropas Savienībā pieteikuma iesniegšanas brīdī. Tas bija pērnā gada aprīlī," — uzsvēra Lavrovs.

2017. gada novembra beigās Dānijas parlaments apstiprināja likumu, kas ļauj bloķēt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" izbūvi karalistes teritorijālajos ūdeņos. Tādējādi Kopenhāgena gūs iespēju pieņemt lēmumu par būvdarbu lietderīgumu, ņemot vērā ārpolitikas un drošības radītās bažas, ne tikai ekoloģiskos apsvērumus kā līdz šim.

"Radīts Eiropai": "Ziemeļu straumi 2" vairs nevar apturēt

Likumu grozījumi stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, taču tiks attiecināti arī uz Dānijas Enerģētikas aģentūras apstiprinātajiem projektiem.

"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā būvniecību no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai. Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam "Ziemeļu straumei". Gāzesvada izbūvei Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālajos ūdeņos nepieciešama šo valstu kompetentu iestāžu atļauja. Pagaidām "Ziemeļu straume 2" saņēmusi atļauju tikai no Vācijas.

Vairākas Eiropas valstis un ASV iebilst pret jaunā gāzesvada izbūvi. Pēc viņu domām projekts slēpj ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var ierobežot konkurenci.

Patlaban uz "Ziemeļu straumi 2" neattiecas visi ES iekšējā tirgus un Trešās enerģētikas aktu paketes noteikumi, jo cauruļvads netiek izbūvēts ES valstu teritorijā virs zemes, bet gan jūras dibenā. Tāpēc ES vēlas panākt vienošanos ar KF par virkni pamatprincipu, ko tā grib attiecināt uz cauruļvada darbību.

Starp šiem principiem ir gāzesvada funkcionēšanas pārskatāmība, gāzes transportēšanas likmju noteikšana bez diskriminācijas, trešo pušu piekļuve iespējai transportēt gāzi, kā arī sadalīt darbību gāzes tirdzniecības un transportēšanas jomās.

Frankfurter Allgemeine Zeitung: pasaulē rit atklāts tehnoloģiskais aukstais karš

Balsojums par grozījumiem Eiropas Savienības Gāzes direktīvā, kuri skar jūras gāzesvadu darbu, notiks Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā (ITRE) 21. martā.

Krievija vairākkārt ir informējusi, ka "Ziemeļu straumes 2" projekts ir ekonomisks un tēze par "kaitējumu Eiropas enerģētiskajai drošībai" neiztur nekādu kritiku — tieši otrādi, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija samazinās tranzīta riskus un palielinās tās patērētāju gāzes piegāžu drošību. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometriem īsāks, nekā cauri Ukrainai, kas samazina tā piegādes cenu.