RĪGA, 5. februāris — Sputnik. Situācijā, jaLatvija ieviesīs sankcijas pret personām, kas iekļautas tā saucamajā Magņitska sarakstā, iespējami Maskavas atbildes soļi, kuri skars tranzīta sektoru un lauksaimniecības nozari, paziņoja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs intervijā Latvijas avīzei.
Pēc Rinkēviča sacītā, ministrija informēja par šī lēmuma iespējamajām sekām Saeimas Ārlietu komisiju, kura atbalstīja sankciju ieviešanu. Uzmanību tam pievērsa arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji.
"Ja tu kādam grasies iedot pa degunu, tad loģiski būtu sagaidīt sitienu atpakaļ. Šādā gadījumā mums jābūt vates gabaliņam (lai apturētu asiņošanu — red.)," — paziņoja Latvijas Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars.
Latvijas avīze painteresējās Rinkēvičam, vai Latvijai ir "šis vates gabaliņš". Uz to Rinkēvičs atbildēja, ka parlamentam ir labi zināms par sankciju praksi "Magņitska lietā" citās valstīs un Krievijas atbildes soļiem.
"Ārpolitikā bieži tiek uzdots jautājums — kur ir robeža starp vērtībām un pragmatisku pieeju. Mēs esam apsprieduši iespējamās sekas. Protams, varam paredzēt, ka Krievija varētu spert atbildes soļus, nosakot sankcijas kādām Latvijas precēm, kā arī iekļaujot noteiktas Latvijas amatpersonas un žurnālistus "melnajos sarakstos"," — skaidroja Rinkēvičs.
Saeima pagājušajā nedēļā vairāku deputātu iebildumu dēļ vēl nav pieņēmusi dokumentu, kurā aicina valdību ieviest sankcijas par personām, kurām ir bijis sakars ar "Magņitska lietu". Šo jautājumu parlaments plāno izskatīt šonedēļ.
Aktīva "Magņitska likuma" analoga apspriešana Latvijā sākusies pēc tam, kad līdzīgu dokumentu pieņēma Lietuvā. Lietuvas Migrācijas departaments 15. janvārī publicēja tā saucamo Magņitska sarakstu, kurā iekļuvuši 49 Krievijas pilsoņi. Sarakstā, tostarp, izrādījies Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs, Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastirkins, IeM Izmeklēšanas komitejas vadītāja vietnieks Oļegs Logunovs, tiesneši Jeļena Stašina, Aleksejs Krivoručko, Svetlana Uhnaļeva un Sergejs Podoprigorovs.
ASV tā saucamais Magņitska akts stājies spēkā 2012. gada decembrī. Likums nosaukts britu fonda Hermitage Capital Management auditora vārdā, kurš tika arestēts sakarā ar apsūdzību par pretlikumīgu nodokļu izvairīšanās shēmu izveidošanu šim fondam. Atrodoties izmeklēšanā, Magņitskis apsūdzēja korupcijā vairākus Krievijas ierēdņus. 2009. gada novembrī viņš miris izmeklēšanas izolatorā "Matrožu klusums".
"Magņitska likums" nosaka personificētas sankcijas attiecībā pret personām, kuras atbild par cilvēktiesību ievērošanu Krievijā. Personām, pret kurām piemērotas sankcijas, aizliegta ieceļošana ASV, savukārt viņu konti Amerikas bankās tiek iesaldēti.