Krievija var "izraut" Latviju no NATO, uzskata poļu militārpersonas

Poļu karavīri uzskata, ka tiešs Krievijas un NATO militārs konflikts ir maz iespējams, tomēr Krievijas stratēģi var mēģināt nogalināt ticību aliansei, izraujot no tās vienu no Baltijas valstīm, piemēram Latviju.
Sputnik

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Krievija zaudētu tiešu karu ar NATO, tāpēc pušu konfrontācija, iespējams, turpināsies kā jauns aukstais karš. Krievijas stratēģi, visticamāk, centīsies kompromitēt NATO, "izraujot" no alianses, piemēram, Latviju, un tad pārējie dalībnieki vairs neticēs šai militārajai savienībai, uzskata poļu militārpersonas, kas piedalījās telekanāla TVN24 programmā, tekstu citē InoTV.

Krievijas armijas spēks

Polijas Nacionālās drošības biroja bijušais vadītājs Staņislavs Kozejs un pulkvežleitnants un vienības GROM bijušais komandieris Kšištofs Pšepjurka paziņojuši, ka sācies jauns aukstais karš un Krievija pagaidām tajā uzvar.

"Jo, patiesību sakot, tā to uzsākusi," — teica Kozejs.

Jurkāns: Latvijai Krievija ir kaimiņš, nevis ideoloģisks bubulis

Poļu karavīri pamanījuši, ka Krievija pēdējos gados modernizējusi savu armiju, tāpat karadarbības laikā Sīrijā Krievijas BS izmēģinājuši jaunu veidu ieročus. Īpaši efektīva izrādījusies aviācija. Poļu karavīri piezīmēja, ka tanki krieviem "tomēr ir labāki", turklāt Krievijas armija ir veiksmīgāka bezpilota aparātu izmantošanā.

Pēc poļu karavīru viedokļa, neskatoties uz armijas modernizēšanu, Krievija vēl nav apsteigusi Rietumus — "tā teikt vēl nevarētu," — tomēr ir viens svarīgs faktors, kur Krievija panākusi NATO. Proti: iespēja ātri mobilizēt spēcīgu armiju uz Krievijas un NATO robežas, paziņojis Kozejs.

"NATO nespēj tik ātri organizēt militāro resursu pārvietošanu, rīkojot tādas mācības, kā piemēram,"Rietumi 2017". Krievija gatavo sev "parastā bruņojuma dūri", ja tā var teikt, ar ko tā nemitīgi šantažē NATO", — teica bijušais Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs.

Pulkvežleitnants Pšepjurka norāda, ka jo tālāk uz rietumiem no austrumu flanga, jo NATO valstis ir mazāk ieinteresētas, piemēram, aizsardzības finansēšanā. Militārām vajadzībām prasītos 2% IKP piešķir tikai dažas NATO dalībvalstis, daudzi amerikāņu karavīri ir pametuši militārās bāzes Eiropā, un tikai tagad sākas kontingenta atgriešanās no ASV — taču ne iepriekšējos mērogos.

Kurš ies karot par Latviju?

Tiešā veidā Krievija neuzbruks nevienai no NATO valstīm — tas nozīmētu kolektīvu atbildi, bet alianses dalībvalstu armiju kopīga jauda pārsniedz Krievijas armijas spēku, norāda poļu karavīri.

"Jāpieņem konkrēti scenāriji, nebūs tādas situācijas, ka mēs visi guļam, neviens nezina, vai Krievija vēlas izraisīt karu vai nē. Un pēkšņi bum — aiz loga krievu tanki!" — norāda Kozejs.
Viņaprāt, daudz ticamāks ir sekojošs notikumu attīstības variants: Krievijas mēģinājums "izraut" kādu no Baltijas valstīm no alianses, lai to kompromitētu.

Un tad visas NATO dalībvalstis pārstās ticēt, ka alianse kaut kādā veidā ir aizsargājoša. Krievija tad būtu uzvarējusi,"- norāda Kozejs.

Savukārt Pšepjurka norāda, ka "Baltija ir ļoti pievilcīgs mērķis". "Kurš būtu gatavs mirt par Latviju, Lietuvu un Igauniju?" — vaicā poļu pulkvežleitnants. Pšepjurka paudis pārliecību, ka Krievija vienmēr pārbaudīs NATO izturību.
"Domāju, ka ar šiem testiem viss nebeigsies," — secināja Pšepjurka.