RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Daugavpilī valda krievvalodīgā vide, un latviešu valodu apgūt nav iespējams, stāsta pilsētas iedzīvotājs Rodions intervijā TVNET.
Kafejnīcas īpašnieks Daugavpilī, Ukrainā dzimušais Izraēlas pilsonis Rodions stāsta, ka valsts valodu nevarot iemācīties iespēju trūkuma dēļ, nevis tāpēc, ka nebūtu vēlēšanās.
"Gribu pastāstīt absurdu lietu par latviešu valodu. Es nevaru to iemācīties, ne jau tāpēc, ka nevēlētos, bet gan tāpēc, ka pilsētā vienkārši nav tādas iespējas – visi runā krieviski. Jā, es gāju uz kursiem, man ir uzturēšanās atļaujas saņemšanai vajadzīgā kategorija, taču, rupji sakot, praksē nevaru ne trīs vārdus pateikt. Man bail, ka pie manis atnāks latviešu klients, bet es viņu nesapratīšu…" – atzinās nelielas šašliku kafejnīcas saimnieks un pavārs.
Viņš atzīmēja, ka pārvalda četras valodas – krievu, ukraiņu, angļu un ivritu, un pie tam nevar apgūt latviešu valodu – pilsētā nav valodas prakses.
Rodions kritizēja valsts valodas apgūšanas metodiku skolās. Pēc viņa domām, programmā pārāk daudz stundu esot veltīts krievu valodas apgūšanai par ļaunu latviešu valodai.
"Mans vecākais bērns mācās sākumskolā, un dažbrīd man šķiet, ka es latviešu valodu zinu labāk nekā viņš. Priekš kam viņiem piecas krievu valodas stundas nedēļā? Viņi to jau tāpat zina!.. Dodiet viņam 20 latviešu valodas stundas! Tagad viņiem ir četras latviešu valodas nodarbības un piecas krievu… priekš kam?" — ir sašutis Rodions.
Pēc viņa domām, arī latviešu valodas mācību kvalitāte nav pietiekoša.
"Nemāca valodu tā, lai bērni varētu tajā sazināties. Nevar puse stundu būt latviešu, puse – krievu valodā. Tā ir īsta problēma, jo aug vēl viena paaudze, kas nezinās valsts valodu," – klāsta Rodions
Viņš ir pārliecināts: Latvijai jāatsakās no mazākumtautību skolām.
"Cilvēkam, kurš dzīvo Latvijā, ir jāprot latviešu valoda. Viņam ir jāciena valsts, kurā viņš dzīvo… Vēsturiski ir iznācis, ka Daugavpilī dzīvo daudz baltkrievu, krievu. Viņiem neviens neliedz būt krieviem, taču viņiem ir jāmācās valoda un jāciena valsts, kurā viņi dzīvo," – uzskata Rodions.
Vienlaikus, pēc viņa domām, ir nepareizi sodīt par nepietiekamu latviešu valodas prasmi – valsts valodas apgūšana ir jāveicina.
"Uzskatu, ka sodi par valsts valodas neprasmi rada negatīvu tiem, kam tie piespriesti. Izraēlā es nevaru iedomāties situāciju, kurā pie cilvēka, kura darbs nav saistīts ar saziņu, bet, piemēram, ar lidmašīnas uzkopšanu, pienāk komisija un saka: "Labdien, pastāstiet ivritā par to, kā aizrit jūsu diena." Jā, bez valodas zināšanām cilvēks dzīvē nonāks tālāk par jaunāko apkalpojošo personālu, taču, ja viņu tas apmierina, viņš jutisies ērti," – paskaidroja Rodions.
Pēc viņa domām, krievu valodu Latvijā varot mācīties fakultatīvi.
"Piemēram, Ukrainā visi runā ukrainiski. Esmu dzimis Ukrainā un vēl joprojām zinu valodu. Ļoti gribētos iemācīties latviešu valodu, taču bez prakses, tikai kursos tas ir ļoti sarežģīti. Tu sēdi nodarbībā, mācies valsts valodu, bet pēc tam ej uz veikalu, gribi patrenēties, bet tev atbild krieviski," – žēlojās daugavpilietis.