Vairāk nekā 26 tūkstoši abiturientu var cerēt uz budžeta vietu saņemšanu

Šogad Latvijas augstskolas piedāvās abiturientiem vairāk nekā 26 tūkstošus budžeta vietu, atlicis vien noskaidrot, vai skolu absolventi vēlēsies izmantot šo dāsno piedāvājumu.
Sputnik

RĪGA, 20. janvāris — Sputnik. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, 2018. gadā augstskolās būs pieejamas 26 327 budžeta vietas, vēsta Grani.lv.

Šādu bezmaksas mācību vietu skaitu augstskolās ļāva nodrošināt akadēmiskā personāla minimālās algas un sociālo iemaksu likmes palielināšana.

Diena: 17 tūkstoši Latvijas bērnu nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē

Pamatizdevumi vienai budžeta vietai šogad palielinājušies līdz 1 458,51 eiro. Pērn šie izdevumi sastādīja 1 393,11 eiro. Turklāt 2018. gadā augstskolu un koledžu budžeta vietu valsts finansējums palielināts par 2 miljoniem eiro.

Pēc IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas sacītā, priekšrocība budžeta vietu sadalīšanā ieguva eksaktās zinātnes, jo pieprasījums pēc speciālistiem šajā nozarē šobrīd pārsniedz piedāvājumu. Tāpat Kiopa uzsvēra, ka mācības šajās specialitātēs izmaksā dārgāk, tādēļ nepieciešams valsts ieguldījums.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra iepriekš jau ziņoja par to, ka 2018. gadā nav plānotas lielas izmaiņas valsts apmaksāto budžeta vietu un mācību programmu sadalīšanā, tiks veiktas tikai nelielas izmaiņas, kuras skar tieši mācību procesu.

Iepriekš tika ziņots, ka pēc augstākās izglītības finansēšanas sistēmas audita, Valsts kontrole nonāca pie secinājuma, ka līdzekļu sadalīšanas process starp mācību iestādēm netiek pietiekami kontrolēts gan mācību iestādēs, gan atbildīgajās ministrijās.

Tāpat Valsts kontrole atklāja problēmas akadēmiskā personāla apmaksā un labāko pasniedzēju piesaistīšanā.

Negribu mācīties

Turklāt pērnā gada augustā noskaidrojās, ka ne visām Latvijas augstskolām izdevās izpildīt abiturientu uzņemšanas plānu, turklāt ne vien maksas, bet arī budžeta vietās.

Tas var būt saistīts ar to, ka vairums Latvijas iedzīvotāju netic, ka veiksmīgai karjeras izaugsmei nepieciešama augstākā izglītība.