Kremlis reaģējis uz Pentagona plāniem pārdislocēt karavīrus Eiropā

© Sputnik / Наталья Селиверстова / Pāriet pie mediju bankasМосковский Кремль и небоскребы делового центра "Москва-сити", архивное фото
Московский Кремль и небоскребы делового центра Москва-сити, архивное фото - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs komentēja ASV plānus izkliedēt savus karavīrus Eiropas kontinentā.

RĪGA, 31. jūlijs - Sputnik. Krievija nekad nav slēpusi: jo mazāk Eiropas kontinentā ir ASV karavīru, jo mierīgāk, paziņoja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot Vašingtonas plānus pārvietot militāros spēkus Eiropā.

Iepriekš Pentagona vadītājs Marks Espers informēja, ka ASV izvedīs no Vācijas 11,9 tūkstošus karavīru, no viņiem 6,4 tūkstoši dosies uz dzimteni, pārējie tiks dislocēti citās NATO valstīs Eiropā. Viņš piezīmēja, ka pārdislokācija sāksies tuvāko nedēļu laika.

Peskovs notiekošo nosauca par "ASV ieksējo lietu un Vašingtonas un Berlīnes divpusējo attiecību jautājumu".

"Mēs nedomājam iejaukties šajās attiecībās... Mēs nekad neesam slēpuši: jo mazāk amerikāņu karavīru Eiropas kontinentā, jo mierīgāk Eiropā," Peskova teikto citēja RIA Novosti.

Kremļa pārstāvis atgādināja, ka Maskavas viedoklis ir labi zināms.

"Pēc aukstā kara laiku bloku konfrontācijas beigām patiesībā nav nekādu acīmredzamu risku un reālu draudu, bet mītiskus draudus var izdomāt pēc sirds patikas," piebilda Peskovs.

Pēc amerikāņu militārā kontingenta samazināšanas Vācijā paliks 24 tūkstoši karavīru. ASV militārpersonas plāno, ka NATO valstīs Eiropā pēc rotācijas principa tiks dislocēti apmēram 5,6 tūkstoši cilvēku. ASV aizsardzības ministrs norādīja, ka runa ir par kontinenta austrumiem un Melnās jūras rajonu, nākotnē – par Poliju un Baltijas valstīm.

День независимости США - Sputnik Latvija
Tramps ir neizpratnē: kāpēc ASV vajadzētu aizsargāt Vāciju no Krievijas

ASV Sauszemes spēku 5. korpusa štābs tiks pārvietots uz Poliju, ASV spēku Eiropā štābs – uz Beļģiju.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško atzīmēja, ka Maskava vērīgi seko ASV plāniem un novērtē šo soļu iespējamās militārās sekas no reģiona drošības viedokļa. "Paskatīsimies, kā realitātē izskatīsies ASV spēku konfigurācija Eiropā pēc izsludinātajām pārmaiņām," piebilda diplomāts.

Savukārt Krievijas Federācijas Padomes loceklis Aleksejs Puškovs atzīmēja, ka Pentagona plāni nekādi neietekmēs Vācijas lomu Eiropas Savienībā, tomēr var novest pie Krievijas un NATO Pamatakta pārkāpumiem

"12 tūkstošu ASV karavīru izvešana no VFR neietekmēs Berlīnes nozīmi Eiropā, lai ko tur domātu ASV. Šo nozīmi nosaka citi faktori. Tomēr minēto spēku pārvietošana uz Poliju un Baltijas valstīm būtu 1997. gadā noslēgtā Krievijas un NATO Pamatakta pārkāpums," Puškovs uzrakstīja savā lapā Twitter.

NATO – Krievijas sadarbības izveidošanas akts tika parakstīts Parīzē 1997. gadā. Saskaņā ar dokumentu, NATO "apstiprināja, ka pašreizējos un tuvākajos drošības apstākļos alianse realizēs kolektīvo aizsardzību un citus uzdevumus, nodrošinot nepieciešamo atbilstību, integrāciju un pastiprināšanās potenciālu, nevis papildus organizējot ievērojamu militāro spēku pastāvīgu papildu dislokāciju".

Gadu no gada NATO savelk karavīrus un militāro tehniku pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar izdomātu Krievijas agresijas ieganstu. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā. Noraizējusies par NATO aktivitāti pie savām robežām, Krievija ir spiesta spert adekvātus soļus, atzīmēja valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Pēc viņa vārdiem, rietumu stratēģiskais virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas militārajai drošībai.

Ziņu lente
0