"Rosmorport" pastāstīja par nežēlīgu cīņu par kravām ar Baltijas ostām

© Sputnik / Алексей Даничев / Pāriet pie mediju bankasМорской порт Усть-Луга
Морской порт Усть-Луга - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Šodien summārais Krievijas ostu kravu apgrozījums Baltijas jūras baseinā sastāda 240 miljonus tonnu gadā, taču Maskava grasās arī turpmāk palielināt to aktivitāti.

RĪGA, 16. decembris – Sputnik. Federālais Valsts unitārais uzņēmums (FVUN) "Rosmorport" plāno palielināt kravu apgrozījumu Baltijas jūras baseina ostās vēl par 50 miljoniem tonnu līdz 2025. gadam. Gaidāms, ka šis rādītājs sasniegs vairāk nekā 415 miljonus tonnu gadā, vēsta Sputnik Lietuva.

FVUN "Rosmorport" Ziemeļrietumu baseina filiāles Kaļiņingradas pārvaldes Komercdaļas priekšnieks Nikolajs Mamenko pastāstīja, ka Baltijas jūras baseina reģions ir ļoti uzskatāms pārvadātāju cīņas kontekstā. Patlaban KF tajā pieder sešas jūras kravu ostas, kuru kopējais kravu apgrozījuma jauda sasniedz vairāk nekā 345 miljonus tonnu.

Порт Приморск - Sputnik Latvija
"Transņeft": Krievija atbrīvojusies no dīzeļdegvielas tranzīta riskiem caur Baltiju

Šodien Krievijas ostu summārais kravu apgrozījums šajā reģionā sastāda 240 miljonus tonnu gadā.

"Šis tirgus demonstrē pastāvīgu izaugsmi. Valsts uzstādīja uzdevumu iesaistīties nežēlīgā cīņā par kravu plūsmu ar Baltijas valstu ostām. "Rosmorport" izstrādājis savu ilgtermiņa maģistrālās infrastruktūras attīstības programmu līdz 2024. gadam," citē Mamenko vārdus "RŽD-Partner".

Tiek gaidīts, ka līdz 2025. gadam papildu kravu plūsma sastādīs 290,5 miljonus tonnu mērķa scenārijā un 341 miljonu tonnu – forsētā scenārijā.

Infrastruktūras attīstības projekti ir saistīti ar eksporta kravu – minerālo mēslojumu, ogļu un labības – iekraušanas apjomu palielinājumu.

Situācija ar Baltijas ostām

Pēdējā laikā KF palielina ostu aktivitāti Baltijas jūrā. Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka Krievija, kura agrāk izmantoja tranzītu caur Baltijas ostām, jau desmit gadus būvē savas ostas un attīsta tās.

Baltijas valstīs uzskata, ka Maskavā pastāv uzstādījums "atņemt Baltijai tranzītu", taču Krievija vienkārši ne pārāk vēlas būt atkarīga no valstīm, kuras demonstrē nedraudzīgu attieksmi pret to.

Eksperts Aleksejs Iļjaševičs norādīja, ka cīņa par tranzītu Baltijas jūrā Baltijas republikām var pārtapt "iznīcības karā". Pēc viņa domām, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai atliek tikai un vienīgi dalīt Baltkrievijas naftas iekraušanu un meklēt jaunus partnerus Āzijā, jo tās nespēs konkurēt ar Krievijas ostām.

Ziņu lente
0