13:35 19 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1144
  • RUB71.3066
Kersti Kaljulaide

KF Valsts Domē aicina izslēgt Igauniju no ANO

REUTERS/Eduardo Munoz
Krievijā
Saņemt īso saiti
97

Igaunijas prezidentes vārdi par krievu valodas draudiem apliecina šīs valsts antidemokrātiskumu un tās absolūto necieņu pret pilsoņiem, uzskata Valsts domes deputāts Boriss Černišovs.

RĪGA, 5. aprīlis – Sputnik. Valsts Domes Izglītības un zinātnes komitejas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Černišovs vēstulē ANO ģenerālsekretāram Antoniu Guterrešam palūdza izslēgt Igauniju no ANO pēc prezidentes Kersti Kaljulaidas sacītā, ka krievu valoda skolu izglītības sistēmā apdraud igauņu valodu un kultūru, vēsta RIA Novosti.

Kersti Kaljulaida 4. aprīlī uzstāšanaša laikā Igaunijas parlamenta jaunā sasaukuma pirmajā sēdē paziņoja, ka valstī ir viena valsts valoda un varasiestāžu un izglītības iestāžu uzdevums ir izdarīt tā, lai to "prot visi bērni, kuri no bērnudārza pāriet uz skolu, un vēl jo vairāk skolu absolventi". "Beztermiņa divvalodīgas skolu sistēmas turpināšana apdraud igauņu valodas un kultūras pastāvēšanu un nekādā veidā nevairo Igaunijas valsts saliedētību," paziņoja Kaljulaida.

Vēršanā ANO un mītiņš

Prezidentes paziņojums izraisīja sašutumu Krievijā, uz kurieni, starp citu, Kaljulaida dosies darba vizītē 18. aprīlī. Krievijas ĀM nosūtīta Igaunijas nota ar lūgumu sarīkot tikšanos ar KF prezidentu Vladimiru Putinu.

Valsts Domes Izglītības un zinātnes komitejas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Černišovs nolēma vērsties ANO sakarā ar Kaljulaidas izteicienu ar aicinājumu izslēgt Igauniju no starptautiskās organizācijas sastāva.

"Visas personas, kuras ienīst krievus un krievu kultūru, tiecas pazemot un samīdīt vienu no dižākajām valodām, var izrādīties ne tikai uz Hāgas tribunāla apsūdzēto sola, bet arī nonākt visbaisākajā tiesā – vēstures tiesā," teikts vēstulē.

Černišovs norādīja, ka ANO jāievieš sankcijas attiecībā pret Igauniju un jāizslēdz tā no organizācijas, "jo ar savām darbībām šīs valsts vadība veicina fašisma attīstību pasaulē un krievvalodīgu iedzīvotāju genocīdu, nerunājot jau par krievvalodīgo pilsoņu tiesību pārkāpumu".

Izņemot vēstuli ANO, Černišovs grasās sarīkot mītiņu pie Igaunijas vēstniecības Maskavā "ar patiesu patriotu, mūsu aktīvistu un deputātu piedalīšanos".

"Aizstāvēsim krievvalodīgo pilsoņu tiesības, tostarp arī tiesā," paziņoja Černišovs.

Divvalodība nevienam netraucē

Iepriekš senators Oļegs Morozovs paziņoja, ka iespējamais aizliegums mācībām krievu valodā kļūtu par valodas diskriminācijas izpausmi un izraisītu krievvalodīgās nacionālās minoritātes pārstāvju protestus.

"Neviens neaizliedz Igaunijai radīt nosacījumus igauņu kā valsts valodas mācībām skolās un bērnudārzos. Bet kāpēc krievu valodas apgūšanas ierobežošana ir tā cena?" paziņoja Krievijas senators.

Viņš uzsvēra, ka "veselīga" divvalodība nevienam un nekad nav traucējusi.

"Bet aizliegumi – tā ir valodas diskriminācija, kura neizbēgami izraisīs šādu politikas neatbalstošo protestus," noslēgumā sacīja Morozovs.

Tāpat eksperti uzskata, ka krievu valoda, līdzīgi jebkurai citai, nevar apdraudēt kādas tautas kultūru vai citu valodu.

Filoloģijas zinātņu doktors, Ekonomikas augstskolas profesors Gasans Guseinovs atzīmēja, ka krievu valoda daudzus gadsimtus bijusi koloniālās lielvalsts valoda, un tāpēc daudzas bijušās PSRS minoritārās valodas joprojām uztver to kā draudu. Taču pati pa sevi krievu valoda nekādus draudus nevar radīt, jo administratīvā valoda valstī ir igauņu valoda.

"Problēma var būt tas, ka Igaunijā ir ļoti daudz krievvalodīgo pilsoņu, kuri lēni apgūst igauņu valodu," pateica Guseinovs.

Tāpat viņš norādīja, ka administrācijas krievu valodas vietā atnākusi angļu valoda, taču ir grūti iztēloties, ka kāds Igaunijā pateiktu, ka angļu valoda traucē vai kaitē igauņu valodas attīstībai.

Savukārt Krievijas nopelniem bagātais skolotājs, Maskavas 109. Izglītības centra direktors Jevgēņijs Jamburgs uzskata par "pietiekami ekstrēmistisku viedokli", ka viena valoda spēj apdraudēt citu.

Viņš paskaidroja, ka, ja cilvēks pastāvīgi dzīvo kaut kādā valstī, tad, protams, viņam ir jāzina tās valoda.

"Taču tas absolūti nenozīmē, ka krievu valoda tur kādu apdraud, tieši pretēji, jo vairāk valodu tu zini, jo lielāks cilvēks esi. Tas ir skumjš stāsts, un tas acīmredzama un neproduktīva pretstatīšana," uzsvēra Jamburgs.

Gaidāmā vizīte Krievijā

Kersti Kaljulaida izteica savu provokatīvo paziņojumu attiecībā pret krievu valodu pirms 18. aprīlī ieplānotās vizītes Maskavā. Viņa atklās restaurētu republikas vēstniecības vēsturisko ēku. Igaunija, sakarā ar Kaljulaides vizīti Maskavā, nosūtījusi Krievija ĀM notu ar lūgumu sarīkot tikšanos ar prezidentu Vladimiru Putinu. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apstiprināja, ka šāda tikšanās tiek gatavota.

Pēc Kaljulaidas sacītā, viņa grasās apspriest ar Krievijas kolēģi Ukrainu, Gruziju un Krievijas un Igaunijas attiecības, vēsta ERR.

"Pati tikšanās ir signāls. Paskatieties, igauņu diplomāti un politiķi daudz runā par mieru ar Krieviju, taču patiesībā ir grūti saprast, kāpēc tad viņi nerunā ar Krieviju. Zinot, ka mums ir diezgan maz saskarsmes punktu, šīs tikšanās sarīkošana ir pati par sevi svarīga," paziņoja Kaljulaida.

Tāpat viņa uzsvēra, ka "nevajag aizmirst, ka Igaunijai un Krievijai tomēr ir abpusējas attiecības".

"Tā ir pierobežas sadarbība, tā ir sadarbība kultūrā. Mums ir gaidāms nākošais Eiropas Savienības budžeta periods, kurā, kā es ceru, tiks turpināta savstarpējā ES Igaunijas un Krievijas programma. Diviem kaimiņiem vienmēr ir sarunas temati," pateica Kaljulaida.

Kaljulaidas vizīte Krievijā kļūs par pirmo Igaunijas prezidenta ierašanos daudz gadu laikā. Pēdējo reizi Igaunijas prezidents apmeklēja Krieviju 2011. gadā – uz Svētā Jāņa baznīcas iesvētīšanu Sanktpēterburgā bija ieradies Tomass Hendriks Ilvess.

Pēc temata

Saeimas deputāts uzskata par pazemojošu Baltijas valstu līderu uzņemšanu ASV "vairumā"
Igaunijas prezidente svētku uzrunā pieminējusi "sarežģītu kaimiņu"

Galvenie temati