00:31 22 Marts 2019
Tiešraide
  • USD1.1387
  • RUB72.5435
Baltijas strēles krasts Kaļiņingradas apgabalā

Krievijai piederošā Baltijas strēles daļa var kļūt par elitāru kūrortu

© Sputnik / Игорь Зарембо
Krievijā
Saņemt īso saiti
35

Krievijai piederošā Baltijas strēles daļa var kļūt līdzīga Russkij salai Tālajos Austrumos.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Pēc Polijas lēmuma izbūvēt kanālu pāri Baltijas strēlei Krievijai piederošā strēles daļa kļūs par salu, un tā var pārtapt augstas klases kūrortā, raksta poļu izdevums Gazeta Wyborcza. Materiālu pārpublicēja portāls InoTV.

Valsts domes deputāts, bijušais Kaļiņingradas mērs Aleksandrs Jarošuks preses konferencē 22. feruārī pastāstīja, ka Krievijai piederošās Baltijas strēles daļas attīstības plāni tiek apspriesti federālā līmenī ar premjerministru Dmitriju Medvedevu.

"Strēlei jākļūst par kaut ko Russkij salai līdzīgu, ar savu infrastruktūru, delfinārijiem un tā tālāk, tas ir, par tāda līmeņa teritoriju. Tādu koncepciju gatavo Kaļiņingradas apgabala gubernators un valdība. Protams, var izdoties, var neizdoties, taču jautājums tiek apspriests," – deputāta teikto citēja avīze.

Koncepcija paredz, ka strēles teritorijā tiks uzbūvēta SPA viesnīca, ekoloģiskais kempings, akvaparks, delfinārijs, jahtu piestātne. Plānots arī izbūvēt ceļu no piestātnes līdz Polijas robežai un pierobežas pāreju, teikts Polijas izdevuma sagatavotajā materiālā.

Gazeta Wyborcza apvaicājusies Polijas Ārlietu ministrijā un Iekšlietu ministrijā, vai Krievija ir nākusi klajā ar tamlīdzīgu piedāvājumu, taču pagaidām atbilde vēl nav saņemta.

Baltijas strēle – šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Strēle ir 65 kilometrus gara (35 km no tiem pieder Krievijas Federācijai). Polijā strēle savienota ar kontinentu. Bet Kaļiņingradas apgabalā to no kontinenta atdala kuģošanas šaurums.

Jau 2018. gada oktobra vidū Polijas valdība aizsāka simbolisku kanāla būvniecību pāri Baltijas strēlei Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" priekšsēdētāja Jaroslava Kačinska klātbūtnē. Grubarčiks un Kačinskis ieraka zemē stabu, kas simbolizēja būvdarbu sākumu. Būvdarbu plāns paredz, ka tiks izbūvēts 1,3 km garš un 5 metrus dziļš kanāls, kas ļaus ieiet Elblongas ostā (Polija) līdz 100 metrus gariem, līdz 20 metrus platiem kuģiem, kuru iegrime sasniedz 4 metrus. Projekta plānotās izmaksas – 880 milj. zlotu.

Polijas mediji ziņojuši arī par plāniem būvēt jaunu salu Kaļiņingradas (Vislas) līcī. Tās plānotā platība – 180 hektāri. Būvdarbiem tiks izmantota no jūras dibena izraktā grunts, būvējot kanālu pāri Baltijas strēlei.

Iepriekš Kaļiņingradas gubernatora pienākumu izpildītājs Antons Aļihanovs uzdeva īpaši izveidotai darba grupai, kurā strādāja ekologi, ihtiologi, okeanologi, hidrotehniķi un citi speciālisti, izvērtēt, ar kādiem ekoloģiskajiem riskiem saistīta kuģniecības kanāla izbūve pāri Baltijas strēlei Polijā.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas ekologi nosūtījuši vairākus pieprasījumus Polijai ar lūgumu izskaidrot situāciju, kas saistīta ar kuģniecības kanāla būvdarbiem, taču atbilde ilgu laiku netika saņemta.

Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) paredz, ka Polijai bija jāinformē Krievija par plānotā kuģniecības kanāla potenciālo nelabvēlīgo ietekmi, kā arī jāsniedz garantijas, ņemot vērā kopējo ūdens baseinu, par to, ka pušu administrācijas apvienosies, lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.

Eiropas Komisija aicināja Polijas valdību uz laiku apturēt kanāla būvdarbus Baltijas strēlē. Atbilstošās vēstules nosūtītas vairākām iestādēm. EK pauda bažas par īpaši apsargājamās teritorijas "Natura 2000" apdraudējumu. Apsargājamajā teritorijā iekļauts Kaļiņingradas līcis un Baltijas strēle.

Pēc temata

Polija iecerējusi paplašināt savu teritoriju – uzbūvēt salu Kaļiņingradas līcī
Krievija paskaidroja Polijai ar ko draud kanāla rakšana cauri Baltijas strēlei
Polija izsludinājusi konkursu kanāla būvdarbiem pāri Baltijas strēlei

Galvenie temati