RĪGA, 16. augusts — Sputnik. Varasiestāžu centieni izspiest krievu valodu no Latvijas ir vietējo krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija, paziņoja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
Diplomātes brīfings aizritēja Starptautiskā jauniešu izglītības foruma "BaltArtek" ietvaros Kaļiņingradas apgabalā. Svetlogorskā kopā sanāca jaunie Krievijas speciālisti starptautiskajā attiecībās un ārzemēs dzīvojošie tautieši. Zaharova atzīmēja, ka Maskava uzskata piespiedu krievu valodas izspiešanas problēmu no visām sabiedrības dzīves jomām par visaktuālāko.
"Runa, pirmām kārtām, ir par Latviju, kur tiek īstenoti pilna mācību pārejas plāns skolās uz latviešu valodu… Šie diskriminējoša rakstura pasākumi izraisa uzstājīgu Krievijas puses nosodījumu," citē Zaharovas sacīto RIA Novosti.
Viņa atzīmēja Latvijas varasiestāžu liekulību skolu izglītības pāriešanas kontekstā uz mācībām latviešu valodā.
"Iniciatori paziņo, ka šie pasākumi kalpo Krievijas ietekmes neitralizēšanai uz vietējiem krieviem. Nodomu mērķis ir pielīdzināt iespējas. Taču tas viss izskatās, vismaz, liekulīgi. Patiesībā, tā ir vistīrākā diskriminācija un piespiedu asimilācijas mēģinājumi," pateica Zaharova.
Latvijas Saeima 23. martā apstiprināja, prezidents Raimonds Vējonis 2. aprīlī parakstīja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz pāreju uz mācībām latviešu valodu. Reformu piedāvāts pabeigt nacionālo mazākumtautību mācību iestādē līdz 2021./2022. mācību gadam.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra šo reformu ārkārtīgi negatīvi, valstī pāršalca protestu vilnis. Maskava apsolīja izdarīt visu no tās atkarīgo, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības iegūt izglītību krievu valodā. Krievijas ĀM regulāri piesaista ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Sakarā ar skolu reformas īstenošanu Krievijas Valsts Dome pieņēma paziņojumu par ekonomiskiem mēriem attiecībā pret Latviju. ierobežojumi varētu skart finanšu operācijas, muitas nodevas, tūrisma jomu, kā arī starptautiskos tirdzniecības līgumus.
Latvijā dzīvo mazāk nekā divi miljoni cilvēku. Valsts valoda valstī ir latviešu valoda. Neskatoties uz to, ka krievu valodā runā ap 40% valsts iedzīvotāju, tai ir svešvalodas statuss.
