20:32 27 Maijs 2018
Rīga+ 23°C
Tiešraide
  • USD1.1675
  • RUB72.4935
Konteinera pārkraušana

Maskava devusi priekšroku Helsinkiem un Kaļiņingradai, nevis Rīgai un Ventspilij

© Sputnik / Игорь Зарембо
Krievijā
Saņemt īso saiti
90

Krievija ir atzinusi Latviju par uzticamu partneri, taču konteineru kravas no Ķīnas neatdod.

RĪGA, 20. aprīlis — Sputnik. Vakar Maskavā noslēdzās trīs dienas ilgā izstāde TransRussia 2018, kurā Latvijas delegāciju vadīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Latvija ieradās izstādē, lai cīnītos par Ķīnas konteineru pārvadāšanu caur Rīgas un Ventspils ostām, taču Krievijas plānos ir Helsinki un Kaļiņingrada, informē portāls rus.db.lv.

Krievijas dzelzceļnieki ziņo, ka sakarā ar kravu apgrozījuma pieaugumu (kopš gada sākuma — par 35%) Brestas-Malaševičas pārejā jau sakrājušies vairāk nekā tūkstotis konteineru, ko Latvija varētu pieņemt nekavējoties. Krievijas maršruts ved cauri Lietuvai, un tā deklarētā caurlaides spēja ir 350 tūkstoši TEU gadā — faktiski tikpat, cik spēj apstrādāt Latvija.

Latvijas delegāciju veidoja Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Ventspils ostas pārvaldnieks Imants Sarmulis, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis Uldis Hmieļevskis. Izstādes atklāšanā piedalījās Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, ieradās arī Latvijas dzelzceļš bijušais vadītājs Uģis Magonis, kurš foruma kuluāros aprunājās ar daudziem kolēģiem no Krievijas, tostarp — ar Transsibīrijas pārvadājumu koordinācijas padomes vadītāju Genādiju Besonovu.

Kravu īpašnieku un loģistu konferencē Besonovs pastāstīja par aizvadītajā gadā gūtajiem panākumiem — pa Eirāzijas maršrutiem pārvadāts rekordliels skaits konteineru kravu, turklāt tempi saglabājas. Tiesa, viņš atzina, ka projekts saskāries ar problēmu: kravas nav iespējams operatīvi izvest uz Eiropas dzelzceļu. Uzņēmuma "Transkonteiner" ģenerāldirektora vietnieks Pāvels Čičagovs piebilda: jo vairāk savienojuma punktu pārejai uz citu modalitāti, jo lielāka pieredze nepieciešama pārvadājumu operatoram. Maršrutā Vidusāzija — Latvija (Lietuva) ir 4/3 savienojuma punkti, tas ir, par vienu mazāk nekā Polijas koridorā. Tas ir objektīvs rādītājs, kas apliecina Latvijas maršruta konkurētspēju.

Latvijas dzelzceļnieki norādīja arī uz citām priekšrocībām — viņi paziņoja, ka var bez grūtībām izlaist vēl 300 tūkstošus TEU caur Rīgas un Ventspils ostām, novēršot sastrēgumu Baltkrievijas-Polijs virzienā. To pieļauj arī dzelzceļa caurlaides spēja, jo 2017. gadā LDz pārvadājusi par trešo daļu mazāku kravu apjomu nekā 2012. gadā, kad tika uzstādīts rekords.

Taču amatpersonas neizskata Latvijas alternatīvu, lai arī konferences laikā Genādijs Besonovs vairākkārt raksturoja Latviju kā uzticamu partneri. Speciālisti, ko izstādes laikā aptaujāja izdevums, uzskata, ka Latvijas koridoru Maskava neizskata politisku iemeslu dēļ; tas izklausās dīvaini, jo ceļš uz Kaļiņingradu ved cauri Lietuvas teritorijai.    

Pēc temata

Tranzīta nozares glābšana draud Latvijai ar milzīgiem elektroenerģijas rēķiniem
Lukjanovs: Krievija vairs nepapildinās Latvijas budžetu
Eksperts: ar šādu Latvijas politiku diez vai varētu cerēt uz tranzītu no Krievijas
Antāne par Latvijas tranzītu: nākamgad būs vēl sliktāk

Galvenie temati