Lavrovs: NATO un Eiropas Savienība ar pūlēm pārvar aizvainojumu pret Krieviju

© Sputnik / Григорий Сысоев / Pāriet pie mediju bankasKrievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Aizvainojumā par to, ka izgāzušies plāni iekļaut Ukrainu un Krimu savā ietekmes zonā, NATO ir iesaldējusi visu, kas apvienoja aliansi ar Krieviju.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Krievija ir gatava atjaunot dialogu ar NATO uz līdztiesības un savstarpējas cieņas pamata, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā telekanālam "Mir".

NATO ir apvainojusies

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs - Sputnik Latvija
Rinkēvičs paudis, ka Krievija mēģina sašķelt ES un NATO

"NATO ir apvainojusies par to, ka viņu projekts ar mērķi pilnībā iekļaut Ukrainu savā ietekmes zonā un ieslēgt Ziemeļatlantijas aliansē, iekļaut Krimu savos Krievijas Federācijas militārās ielenkšanas plānos, ir izgāzies. Savā aizvainojumā par šo objektīvo vēsturisko faktu viņi ir iesaldējuši visu, kas mūs apvienoja, tostarp arī cīņu pret terorismu," — konstatēja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, tagad alianse, "ar milzu pūlēm pārvarot tā paša agresīvā mazākuma pretošanos", cenšas atjaunot sarunu ar Maskavu.

"Mēs tam esam gatavi, taču runāsim tikai uz līdztiesības pamata, uz savstarpējas interešu ievērošanas pamata, meklējot šo interešu līdzsvaru un, protams, runāsim saskaņā ar vispārēji pieņemamu dienas kārtību, nevis par tiem jautājumiem, kuri NATO dažkārt vajadzīgi vairāk nekā citiem," — uzsvēra Lavrovs.

Ukrainas Augstākā Rada 2014. gada decembrī 2014 veica grozījumus divos likumos, atsakoties no ārbloka valsts statusu. Jaunā militārā doktrīna paredz atsākt kursu uz NATO: Ukrainai līdz 2020. gadam jānodrošina savu bruņoto spēku pilna savienojamība ar NATO dalībvalstu spēkiem. Pie tam NATO nevar iestāties valsts, kas iesaistīta teritoriālos strīdos, un Ukraina pretendē uz Krimu, kas pievienojās Krievijai pēc referenduma 2014. gadā.

Dialogs bez notācijām

Maskava neplāno iejaukties Eiropas Savienības valstu iekšējā diskusijā par attiecībām ar Krieviju, lai arī daži Rietumu pārstāvji "politizētu pieeju" vērtē augstāk nekā savu valstu un savu pilsoņu ekonomiskās intereses, atzīmēja Lavrovs.

Рынок - Sputnik Latvija
Polija sūdzas par Krievijas ieviesto sankciju radītajām mokām un sapņo par to atcelšanu

"Pastāv to pozīcija, kuri kategoriski iebilst pret jebkādu attiecību normalizāciju ar Krieviju. Pastāv arī to pozīcija, kuri iestājas par to, lai jau tagad izietu no sankciju strupceļa. Atkārtošu: šo tēmu mēs neapspriežam un nevēlamies iejaukties iekšējās diskusijās, taču redzam, ka tās Eiropas Savienībā attīstās," — paskaidroja Krievijas ĀM vadītājs.

Viņš norādīja, ka pret Krieviju Eiropas Savienībā noskaņots "agresīvais mazākums", taču kopumā norit pakāpeniska atkāpšanās no šīs anomālās tendences.

"Angelas Merkeles vizīte, protams, bija visai daiļrunīga. Tā bija viņas pirmā vizīte vairāku gadu laikā. Un saruna noritēja konstruktīvi, lietišķi, bez jebkadiem centieniem lasīt notācijas viens otram. Tas nav mūsu princips, un mēs ceram, ka arī Eiropa sapratīs: attiecības "skolnieks un skolotājs" jau sen ir atkāpušās pagātnē," — uzsvēra Sergejs Lavrovs.

© Sputnik / Сергей Гунеев / Pāriet pie mediju bankasKrievijas prezidenta Vladimira Putina un Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārrunas
Переговоры президента РФ В. Путина с федеральным канцлером ФРГ А. Меркель - Sputnik Latvija
Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārrunas

Eiropas Savienība ieviesa ierobežojošos pasākumus 2014. gada martā sakarā ar notikumiem Krimā un Ukrainā. Atbildot uz šiem lēmumiem, Maskava noteica pārtikas embargo valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju. Pēdējo reizi ES pieņēma lēmumu pagarināt sankcijas līdz 2017. gada 15. septembrim.

Ziņu lente
0