RĪGA, 22 marts — Sputnik. Dzejniece Liāna Langa Bokša no jauna norūpējusies par latviešu valodas likteni. Viņa jau vairākkārt demonstrējusi savu sašutumu par to, kā apdraudēta latviešu valodas tīrība, turklāt ne tikai no "Puškina valodas" puses vien – briesmīgu risku nes arī angļu valoda. Lieta tāda, ka latviešu bērni jau ar "mātes pienu" iesūc angļu valodu no interneta, bet pusaudži jau kautrējas savā starpā runāt dzimtajā un dziedošajā! Dzejnieci, piemēram, ērcina fakts, ka latviešu valodā nav sarakstīts nekas "Harijam Poteram" līdzīgs.
Tomēr šoreiz dzejnieci aizskārusi kādas Twitter lietotājas replika no Nīderlandes – viņa klāstīja, ka viens no nelieliem iemesliem emigrācijai no Latvijas bija darba devēju prasība pārvaldīt krievu valodu.
"Cilvēki pamet Latviju, jo nezina padomju laikā uzspiesto krievu valodu Tas ir dramatiski. Francijā privātbiznesā pārdevējiem nav jārunā arābu valodā ar klientiem, savukārt Latvijā ir "iestrādāts" aplams priekšstats un prasības, ar kurām latvieši tiek diskriminēti paši savā valstī," bija sašutusi Liāna Langa Bokša.
Cilvēki pamet Latviju, jo nezina padomju laikā uzspiesto krievu valodu Tas ir dramatiski. Francijā privātbiznesā pārdevējiem nav jārunā arābu valodā ar klientiem, savukārt Latvijā ir "iestrādāts" aplams priekšstats un prasības, ar kurām latvieši tiek diskriminēti paši savā valstī pic.twitter.com/w9p5iJhPtV
— Liāna Langa Bokša (@liana_langa) March 17, 2021
Radošā inteliģente savu viedokli aizstāvēja arī diskusijā, ko raisīja sākotnējā publikācija.
"Diemžēl privātajā sektorā arī es gribētu, lai darbinieks runā manu klientu valodā. Realitāte ir tāda, ka Rīgā ir ap 40% krievvalodīgie. Tas, ka viņi negrib runāt latviski ir jau cits jautājums. Bizness pielāgojas klientiem," iebilda kāds komentētājs ar lietotājvārdu "Pīlēģis" un piebilda, ka neko neiebilst pret valsts valodu, taču viņa viedoklis būtu tāds pats, ja Rīgā būtu 40% turku vai ukraiņu.
Jūsu redzējums, Aivi, nav pareizs. Francijā visiem pārdēvējiem nav jāzina arābu valoda un šādu prasību nav - FR visiem jāzina valsts valoda franču, tāpat Latvijā - valsts valoda latviešu, kura visiem iedzīvotājiem,pilsoņiem ir kopējā saziņas valoda.
— Liāna Langa Bokša (@liana_langa) March 17, 2021
"Jūsu redzējums, Aivi, nav pareizs. Francijā visiem pārdēvējiem nav jāzina arābu valoda un šādu prasību nav - FR visiem jāzina valsts valoda franču, tāpat Latvijā - valsts valoda latviešu, kura visiem iedzīvotājiem, pilsoņiem ir kopējā saziņas valoda," uzstāja dzejniece.
Galu galā oponenti nonāca pie secinājuma, ka uzņēmēju domāšana jāmaina un to vislabāk varot izdarīt, iesūdzot tiesā biznesmeņus, kuri iztop kaprīziem klientiem.
Ceru, ka vienreiz beidzot notiks tiesvedība, kurā izspriedīs, ka šāda prasība appkalpojošā sfērā nav leģitīma. Latviešu aizbraukšana no savas valsts ir pārāk augsta cena par klientu kaprīzēm nerunāt valsts valodā.
— Liāna Langa Bokša (@liana_langa) March 17, 2021
"Ceru, ka vienreiz beidzot notiks tiesvedība, kurā izspriedīs, ka šāda prasība apkalpojošā sfērā nav leģitīma. Latviešu aizbraukšana no savas valsts ir pārāk augsta cena par klientu kaprīzēm nerunāt valsts valodā," noslēdza dzejniece.
Patiešām, dzejniece labprāt izmanto salīdzinājumus. Tiesa, nesen viņa izteica gluži pretēju viedokli – sak, nekādi nevar salīdzināt Latviju un Lielbritāniju. Toreiz nacionālpatriotu rindās šausmīgas dusmas raisīja Londonas mēra elektroniskā vēstule, ar kuras saturu daudznacionālās valsts iedzīvotāji varēja iepazīties dažādās valodās.
"Muļķības paraugstunda - salīdzināt Latviju ar UK. Cieti!" toreiz sūrojas latviešu dzejniece, liekot noprast, ka Latvijā ir īpaša vēsturiska situācija.
Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda aptuveni 37% valsts iedzīvotāju. Saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras 2016. gada pārskatu, aptuveni 90% Latvijas nacionālo mazākumtautību zina valsts valodu.
Neraugoties uz to, it kā pastāvošo draudu latviešu valodai dēļ pret krievu valodu regulāri tiek ieviesti ierobežojumi. Valsts valodas likuma ievērošanu uzrauga speciāla valsts struktūra, kura saucās Valsts valodas centrs (VVC).
