Secinājumi nepriecē: pandēmija negatīvi ietekmēja Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāti

© Sputnik / Руслан Кривобок / Pāriet pie mediju bankasВо время занятия в тренажерном зале
Во время занятия в тренажерном зале - Sputnik Latvija, 1920, 15.03.2021
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Aptaujas rezultāti liecina, ka kopš pandēmijas sākuma Latvijas iedzīvotāji samazinājuši fizisko aktivitāšu daudzumu, īpaši mazkustīgi ir kļuvuši jaunieši.

RĪGA, 15. marts - Sputnik. Saskaņā ar pētījuma "Benu aptiekas Stresa termometra" datiem, kas tika veikts kopā ar Gemius, 37% respondentu atzīmēja, ka pandēmijas periodā Latvijā ir samazinājies iedzīvotāju fiziskās aktivitātes līmenis, raksta Bb.lv.

Īpaši ievērojami samazinājies fiziskās slodzes līmenis jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem. 46% aptaujāto atzīmējuši šādu dinamiku.

Год пандемии: самые яркие кадры первого акта мировой драмы - Sputnik Latvija, 1920, 14.03.2021
Video
Pandēmijas gads: pasaules drāmas pirmā akta visspilgtākie kadri

Fizisko aktivitāšu daudzums ir palielinājies 16% respondentu, 43% tas nav mainījušies, bet 4% nevarēja sniegt konkrētu atbildi.

Vēl 25% respondentu paziņoja, ka pandēmijas periodā svaigā gaisā uzturas biežāk nekā agrāk (10% ievērojami biežāk, 15% nedaudz biežāk), bet 46% uzturēšanās laiks svaigā gaisā nav mainījies, bet 26% retāk iziet no mājām.

Fiziskas aktivitātes samazinājums vairāk novērots vīriešiem nekā sievietēm – attiecīgi 41 procents un 33 procenti. Mazāk nekā iepriekš uzturas svaigā gaisā 31% vīriešu un 23% sieviešu.

Kopumā aptaujā piedalījās 1713 respondenti.

Iepriekš vēstīts, ka pēc Stradiņa Rīgas universitātes psiholoģijas laboratorijas vadītājas Jeļenas Koļesņikovas domām, "koronakrīze", tāpat kā jebkurš cits ilgstošs stress, būtiski ietekmējusi cilvēku emocionālo un fizisko stāvokli.

Женщины с детьми в лагере в столице Сомали городе Могадишо - Sputnik Latvija, 1920, 13.03.2021
ANO ģenerālsekretārs: miljoniem cilvēku draud bads

Viņa konstatēja, ka izplatītākās problēmas šajā periodā ir enerģijas trūkums, galvas sāpes, problēmas ar miegu un apetīti.

Speciāliste uzsver, ka aug uzbudinājums, bailes, skumjas, cilvēkus pārņem apātija vai izsīkums, depresīvs stāvoklis. Cilvēki biežāk konfliktē ar tuviniekiem vai citiem cilvēkiem. Daļa pastiprināti lieto alkoholu un narkotikas. Ja ir tieksme pēc alkohola vai citām atkarību radošām vielām, viņa atgādināja, šie simptomi ar laiku kļūst aizvien izteiktāki. Stresa situācijā pastāv liels veselības problēmu saasināšanās risks, viņa atklāja savus novērojumus.

Ziņu lente
0