17:03 07 Marts 2021
Tiešraide
  • USD1.1938
  • RUB88.8807
Latvijā
Saņemt īso saiti
56

Spriežot pēc rīdzinieku atbildēm, visvairāk Latvijā tiek ievērotas latviešu tiesības; kāpēc nepilsoņiem nevajadzētu rēķināties ar tiesību paplašināšanu, bet pensionāru un invalīdu stāvoklis var nedaudz uzlaboties.

RĪGA, 18. janvāris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc partijas "Latvijas Krievu savienība" pasūtījuma pagājušā gada nogalē Pētījumu centrs SKDS rīkoja Rīgas iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viņu viedokli par dažādu iedzīvotāju grupu tiesību ievērošanu un identificētu to vērtību orientācijas. Izrādījās, ka rīdzinieki ir konservatīvi laulības jautājumos, vēlas, lai valsts palīdz saviem iedzīvotājiem, turklāt viņu viedokļi atšķīrās jautājumā par to, vai Latvijā ir jādod iespēja mazākumtautībām mācīties dzimtajā valodā un vai jāpiešķir nepilsoņiem balsstiesības vēlēšanās.

Ievērojamā vienotība

Gandrīz puse (45%) aptaujāto rīdzinieku tā vai citādi uzskata, ka valstij ir jāsniedz palīdzība un jāatbalsta valsts iedzīvotāji, bez valsts atbalsta izdzīvot nav iespējams. Pārsvarā tam piekrīt personas ar zemiem ienākumiem un pamatizglītības līmeni. Pretējam apgalvojumam – iedzīvotājiem nav jāgaida palīdzība no valsts un jārūpējas par sevi pašiem – piekrita tikai 11% rīdzinieku, bet 38% piekrita abiem apgalvojumiem.

Iedzīvotāju konservatīvisms bija skaidri redzams laulības jautājumos. Absolūtais vairākums rīdzinieku uzskata, ka laulība ir vīrieša un sievietes savienība, bet viendzimuma savienība valstij nav jāatzīst. Šeit vienprātīgas bija visas galvenās rīdzinieku grupas – gan jaunieši, gan seniori, gan latviski runājoši, gan krievvalodīgie. Tā domā rīdzinieki neatkarīgi no viņu ienākumu līmeņa, izglītības un dzīvesvietas, lai gan pilsētas iedzīvotāji tomēr vairāk tiecas atbalstīt viendzimuma laulību legalizāciju.

Domstarpības

Tiesa gan, ir jautājumi, kuros rīdzinieki nav tik saliedēti. Piemēram, jautājumā par apmācības valodu skolās un bērnudārzos vērojamas būtiskas domstarpības. Ja 31% aptaujāto uzskata, ka izglītībai jābūt latviešu valodā, tad 37% nosliecas uz to, ka bērniem jāmācas dzimtajā valodā. Turklāt ceturtdaļa respondentu piekrīt abiem viedokļiem un, šķiet, dod priekšroku kādam citam, jauktās izglītības variantam.

Protams, viedokļi sadalījās atbilstoši valodai, kurā runā ģimenē. Vairākums latviski runājošo rīdzinieku (59%) dod priekšroku apmācībai vienīgi valsts valodā. Tieši tāda pati krievvalodīgo daļa, pretēji, vēlas lai viņu bērnu un mazbērnu izglītība būtu dzimtajā valodā, tādējādi skaidri norādot, ka negrasās atteikties no krievu valodas un vēlas saglabāt savu identitāti.

Līdzīga šķelšanās vērojama arī jautājumā par Latvijas nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tikai 15% latviešu runājošo uzskata, ka nepilsoņiem ir arī jābalso, savukārt krievvalodīgo vidū tā domā 62% respondentu.

Valodu grupu pozīcijas atšķiras arī jautājumā par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu vai saglabāšanu. Tiesa gan, jāatzīmē, ka kopumā lielākā daļa Rīgas iedzīvotāju tomēr vēlētos, lai tas paliek savā vietā.

Diskriminējamās grupas

Polārus viedokļus respondenti demonstrē arī nepilsoņu tiesību ievērošanas jautājumā. Kopumā tikai 40% aptaujāto rīdzinieku uzskata, ka viņu tiesības vairāk vai mazāk tiek ievērotas, taču latviski runājošo vidu tādu ir absolūtais vairākums. Tas skaidri norāda, ka tuvākajā laikā nav vērts gaidīt balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem, nemaz nerunājot par automātiskas pilsonības piešķiršanu, jo valdošais politiskais spēks, kas orientējas uz savu vēlētāju, nepārprotami pretosies šādai iniciatīvai.

Pensionāri un invalīdi var gaidīt zināmu dzīves līmeņa uzlabošanos. Pēc aptaujas datiem, šīs iedzīvotāju grupas ir visvairāk diskriminētākas. Tam, ka pensionāru tiesības netiek ievērotas, piekrīt 51% aptaujāto, tam, ka netiek ievērotas invalīdu tiesības – 57%. Spilgti izteikta atšķirība šeit nav vērojama arī sociāli demogrāfiskajā griezumā, kas liecina par vienādu pozīciju dažādos rīdzinieku slāņos.

Ļoti atšķiras viedokļi jautājumā par ģimeņu un bērnu tiesību ievērošanu. Te Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāji sadalījās aptuveni divās vienādās daļās – 43% uzskata, ka šādu ģimeņu tiesības netiek ievērotas, bet 45% – apgalvo pretējo. Turklāt galvenais noteicošais faktors ir ienākumu līmenis. Jo turīgāki respondenti, jo vairāk viņi sliecas uzskatīt, ka ar šīs grupas tiesībām viss ir kārtībā.

Aizsargātie slāņi

Tāpat atšķiras rīdzinieku viedokļi par seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanu. Taču te galvenais faktors ir vecums. Jaunie respondenti vairāk nekā vecākie uzskata, ka šo cilvēku tiesības netiek ievērotas. Tomēr lielākā daļa visās sociāli demogrāfisko grupu uzskata, ka seksuālo minoritāšu tiesību jomā  Latvijā vairāk vai mazāk valda kārtība.

Vairāk nekā puse rīdzinieku domā, ka krievu tiesības samērā tiek ievērotas, lai gan atbildes ievērojami atšķiras atkarībā no respondentu sarunvalodas ģimenē. Krievvalodīgie izjūt diskrimināciju daudz vairāk nekā latviski runājošie respondenti. Tāpat vairākums respondentu uzskata, ka Latvijā tiek ievērotas gan jauniešu, gan sieviešu un vīriešu tiesības.

Interesanti, ka te vērojamas atšķirības respondentu izglītības un ieņēmumu griezumā. Jo mazāk turīgi un izglītoti ir respondenti, jo vairāk viņi tiecas domāt, ka šīs grupas ir diskriminētas.

Vienlaikus par visaizsargātāko iedzīvotāju slāni rīdzinieki uzskata latviešus. Pārliecība, ka viņu tiesības tiek ievērotas, dominē visās sociāli demogrāfiskajās grupās, kas skaidri norāda, kā intereses Latvijā ir prioritāras.

Pēc temata

Likums paredz pensiju palielināšanu janvārī, faktiski seniori savu naudu saņems vēlāk
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Ziemassvētku stāsts Dikensa garā. Izrādās, Latvijā ir savs Salatētis
Tagi:
SKDS, aptauja, iedzīvotāji, Rīga

Galvenie temati