RĪGA, 9. oktobris — Sputnik. Saeimas Ārlietu komisija noklausījusies Ekonomikas ministrijas ziņojumu par to, kas un kā aizpilda vakantās vietas, kas neinteresē vietējos iedzīvotājus, stāsta avīze "Segodņa".
Viesstrādnieki kārtīgi ierodas valstī: 2020. gada pirmo deviņu mēnešu laikā Latvijā iebraukuši 8 636 cilvēki – vairāk nekā visā 2017. gadā (7 688). Viņu vidū ir 3 443 sauszemes transporta jomas darbinieki, 743 celtnieki, 722 programmētāji…
Lielāko skaitu strādnieku vietējā darba tirgū nāk no Ukrainas (3 735), Baltkrievijas (1 403), Krievijas (1 141), Uzbekisktānas (1 141), Indijas (226), Gruzijas (191).
Uz 1. oktobri Latvijā spēkā esošas darba atļaujas saņēmuši 9 857 pilsoņi no 75 valstīm, kas nav ES dalībvalstis. 656 profesiju pārstāvji nodarbināti 71 nozarē.
Lielākā daļa – 41% darba migrantu – strādā sauszemes transporta nozarē. Aptuveni pa 8% viesstrādnieku nodarbināti programmēšanas, celtniecības, ēdināšanas, ražošanas, iekārtu remonta nozarēs. Interesanti, ka 284 ārvalstniekiem ir darba atļaujas... darbā iekārtošanas nozarē.
Pārstreidz dzimumu disproporcija: viesstrādnieki vidū ir vairāk nekā 9 tūkstoši vīriešu un 849 sievietes.
Pilsonības un migrācijas pārvaldes direktora vietniece Maira Roze pastāstīja, ka darba līgumu, apstākļu un algas pārbaudes notiek operatīvi – 5 dienu laikā. Pēc tam ārzemnieks var lūgt darba vīzu uz gadu.
Ekonomikas ministrijas eksperts Normunds Ozols pastāstīja, ka patlaban Latvijā vakanti ir 25% darba vietu. Viņš konstatēja, ka darba spēks joprojām vajadzīgs vairākās nozarēs, taču EM cer uz strukturālām pārmaiņām, kas ļautu samazināt nekvalificēta darba spēka trūkumu.
Viņš piezīmēja, ka kravas autotransporta vadītāju trūkums (šīs profesijas pārstāvjus masveidā importē Latvijas uzņēmēji) ir saistīts ar to, ka Latvijas izglītības ministrija gatavo nepietiekamu skaitu speciālistu. Tomēr pārsvarā šie viesstrādnieki nav pamanāmi, jo pastāvīgi atrodas ceļā.
Baltkrievijas kompāniju gaidās
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietnieks Reinis Āzis strādā ar citiem ārzemniekiem – tiem, kuri vēlas investēt Latvijā. Šajā jomā vērojama jauna tendence: līderu – skandināvu pēdās seko baltkrievi. 16 augsto tehnoloģiju uzņēmumi gatavi nodrošināt aptuveni 1000 darba vietas Rīgā un citās pilsētās.
Faktiski darba vietu skaits būs vēl lielāks – ap katru baltkrievu uzņēmēju izveidosies vairāki vietējie ierēdņi. Piemēram, LIAA kopā ar PMLP veido piedāvājumu virtuālajiem (pagaidām) baltkrieviem, turklāt pat svešvalodās. Āzis pastāstīja, ka, iespējams, taps atsevišķa nodaļa šo uzņēmumu kvalifikācijai.
ĀM Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa atzīmēja, ka vīzu pieteikumus baltkrievu uzņēmēji var iesniegt ne tikai vēstniecībā un vīzu centrā Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Tos apstrādā prioritārā kārtībā, dienas laikā. Patlaban saņemti 28 pieteikumi, un Japiņa atzina, ka ierēdņi gatavojušies lielākai plūsmai.
