RĪGA, 26. jūnijs – Sputnik. Latvijas Darba devēju konfederācija piedāvā iekļaut likumdošanā daļējas nodarbinātības atbalsta pasākumus grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem, lai tie būtu pieejami uz pastāvīga pamata, nevis tikai koronavīrusa krīzes periodā. Turklāt konfederācija nesaprot, kādēļ šādiem pasākumiem jābūt paredzētiem tikai tūrisma un eksporta uzņēmumiem, vēsta diena.lv.
Kāpēc tikai viņiem
Dīkstāves pabalstu izmaksas termiņš beidzas 30. jūnijā, un kas nāks to vietā, pagaidām nav skaidrs.
Pašreizējais Ekonomikas ministrijas piedāvājums paredz, ka valsts daļēji segs eksportējošo un tūrisma uzņēmumu darbinieku algas, kuri pagaidām nevar atgriezties pie pilnvērtīga darba koronavīrusa krīzes dēļ. Šai programmai paredzēts piešķirt 70 miljonus eiro: 50 miljoni eksportējošā biznesa atbalstīšanai un vēl 20 miljoni – tūrismam. Kopumā palīdzību plānots sniegt 3,4 tūkstošiem uzņēmumu.
Eksporta uzņēmumi saņems 30% no katra darbinieka algas, kura pārsniedz 800 eiro, taču nepārsniedz 1500 eiro. Subsīdiju apmērs tiek aprēķināts balstoties uz algām, kas ir izmaksātas iepriekšējā mēnesī, maksimālais saņemšanas termiņš – trīs mēneši. Tādējādi plānots atbalstīt vairāk nekā 200 kompāniju un 42 tūkstošus darbinieku.
Attiecībā uz viesnīcu biznesa, sabiedriskās ēdināšanas, tūrisma un pasākumu organizēšanas uzņēmumiem – viņiem tiks sniegt atbalsts 30% apmērā no katra darbinieka bruto algas. Kopējs atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt 20% darbaspēka nodokļu, ko firma samaksājusi 2019. gadā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas nozares eksperte Sintija Siliņa norāda, ka nav skaidrs, kādēļ ir jāatbalsta tikai uzņēmumi, kuri nodarbojas ar eksportu un tūrismu.
Konfederācijā uzskata, ka palīdzība ir jāsniedz visām kompānijām, kuras ir saskārušās ar apgrozījuma kritumu un īslaicīgām grūtībām.
Šim viedoklim piekrīt arī Latvijas Bankas eksperts Kārlis Vilerts. Viņš uzskata, ka ir jāizstrādā kritērija, kuri palīdzētu pārliecināties, ka grūtības ir īslaicīgas un uzņēmums pēc subsīdiju izmaksas pārtraukšanas spēs patstāvīgi turpināt darbu.
Vilerts uzskata, ka uzņēmumiem, kuri saņēmuši atbalstu, trīs mēnešu laikā pēc izmaksu pārtraukšanas ir jāaizliedz atlaist darbiniekus. Siliņa saka, ka šādu nosacījumu varētu atbalstīt, jo mērķis ir saglabāt darbiniekus uzņēmumos.
Ne tikai krīzes laikā
Darba devēju konfederācija uzstājas par to, lai iekļautu likumdošanā īstermiņa nodarbināšanas atbalstu saīsinātam darbalaikam uzņēmumos, kuri saskaras ar grūtībām, lai šādu iespēju izmantotu ne tikai krīzē, bet arī "miera laikā".
Siliņa min šādu piemēru: kādas kompānijas partneris kavē piegāžu apmaksu, apgrozījums īslaicīgi krīt, kompānija ir spiesta uz laiku samazināt darba apjomu. Valsts varētu izmaksāt algu subsīdijas dīkstāves vai saīsinātā darbalaika periodā, lai uzņēmumam nenāktos atlaist darbiniekus, savukārt viņiem nenāktos stāties darba biržā.
Siliņa piekrīt, ka ir jābūt skaidriem īstermiņa grūtību kritērijiem un gadījumu uzskaitījuma, kad valsts atbalstu nedrīkst piešķirt. Šobrīd Darba devēju konfederācija nevar piedāvāt šādus kritērijus, taču ir gatava piedalīties to izstrādē kopā ar atbildīgajām ministrijām.
Vilerts uzskata, ka šādu atbalsta mehānismu, kurš strādātu ne tikai krīzes laikos, patiešām ir vērts apspriest. Piemēra kārtā viņš minēja Vāciju, kur 2009. gada finanšu krīzes periodā tika ieviests saīsinātās darbadienas (Kurzarbeit) pabalsts. Pateicoties šim instrumentam VFR ir viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem Eiropas Savienībā, un pat esošajā koronavīrusa krīzē, saskaņā ar ekonomistu prognozēm, gada beigās tas sastādīs nedaudz virs 4%. Saskaņā ar ESAO aprēķiniem, tieši saīsinātā darbalaika shēma ļāva saglabāt darbu pusmiljonam Vācijas darbinieku.
Vilerts uzsver, ka šāda pabalsta ietekme uz budžetu būtu neitrāla, jo darba zaudēšanas gadījumā cilvēkiem būtu jāizmaksā bezdarba pabalsts.
Ja Darba devēju konfederācijas piedāvājums tiks pieņemts, bezdarba pabalsta izmaksāšanu varēs novērst, aizvietojot to ar saīsinātā darbalaika pabalstu.
Gan Siliņa, gan Vilerts piekrīt tam, ka ir nepieciešami skaidri kritēriji, lai novērstu iespējamo krāpšanos, kā arī nošķirt īstermiņa grūtības no pastāvīgām.
