"Vai latviski nesaproti?" Puisis no Trikātas pagasta "sadevis" Bondaram

© Sputnik / Sergey MelkonovМартиньш Бондарс
Мартиньш Бондарс - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Trikātas pagasta iedzīvotājs uzdevis virkni neērtu jautājumu Saeimas deputātam Mārtiņam Bondaram un palūdzis paskaidrot, kādu labumu viņiem un Latvijai nesīs administratīvi teritoriālā reforma.

RĪGA, 9. marts – Sputnik. Ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierinātie Strenču iedzīvotāji tikās ar politiķiem. Tikšanās gaitā Trikātas pagasta iedzīvotājs piespieda pie sienas partijas "Attīstībai/Par!" deputātu, Budžeta komisijas priekšsēdētāju Māriņu Bondaru ar jautājumiem, uz ko politiķis nespēja atbildēt, vēstīja Mixnews.lv.

Mārtiņš Bondars iznāca, lai uzrunātu klātesošos, taču jauns vīrietis metās viņam virsū ar jautājumiem par to, kāpēc valdība izvēlējusies tieši tādu administratīvi teritoriālā dalījuma modeli.

"Aizej apsēdies! Tu šizofrēniķis esi vai latviski nesaproti? Mīļo cilvēk, aizej apsēdies. Pagaid, varbūt man uz galda uzkāpt," sāka Trikātas pagasta iedzīvotājs sarunu ar deputātu.

"Ja man kāds skaidri parādītu, ka šādam Valkas novadam ir attīstības nākotne, ir iemesls to darīt... Ja tu man varētu paskaidrot, parādīt, kāpēc tas ir vajadzīgs, kā tas praksē izpaudīsies, ko cilvēki no tā iegūs, kā tieši mēs panāksim kaut kādu izlīdzinājumu, ieguvumu Latvijai?" viņš turpināja.

"Tev taču no sava augstuma ir tik tālu redzams un saprotams. Ja tu varētu man paskaidrot, es labprāt to uzklausītu. Ja ne, tad varbūt raksti demisiju un nodarbojies dzīvē ar kaut ko prātīgāku..." noslēgumā vīrietis teica Bondaram.

Klātesošie viņa runu uztvēra ļoti atzinīgi, zālē skanēja vētraini aplausi.

Savukārt Bondars nespēja atrast atbildi un stāvēja klusēdams.

Sapulces videoieraksts tika publicēts internetā un radīja milzīgu sajūsmu. Visi guva iespēju papriecāties par Latvijas valdības gatavību atbildēt par savas rīcības mērķtiecību.

Atgādināsim, ja 7.novembrī Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, taču daudzas pašvaldības uzskata reformu par sasteigtu un nepārdomātu.

Tās pieprasa atsākt konsultācijas ar iedzīvotājiem un sniegt izvērstu, ekonomiski argumentētu pamatojumu pašvaldību skaita samazināšanai no 119 līdz 39 (tagad jau 40).

Reforma paredz saglabāt piecas republikas pilsētas – Rīgu, Jūrmalu. Rēzekni, Liepāju un Daugavpili. Savukārt Jelgava, Valmiera, Jēkabpils un Ventspils šo statusu zaudēs, jo tās sapludinās ar palielinātajiem kaimiņu novadiem.

Debatēs negaidītu atbalstu guva piedāvājums aizvietot "republikas pilsētas" ar terminu "lielās pilsētas", tātad līdz pēdējam, trešajam lasījumam, tas tiks iekļauts grozījumos.

Ziņu lente
0