Varasiestādes vēlas attīstīt vēl vienu lidostu

CC BY 3.0 / alinco_fan / Метеостанция на аэродроме
Метеостанция на аэродроме - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvijas varasiestādes aizdomājušās par to, ka ar Starptautisko lidostu "Rīga" valstij ir par maz: vēl vienu starptautisko lidostu attīstīs Daugavpilī.

RĪGA, 16. februāris – Sputnik. Pagaidām starptautiskas lidostas attīstība Daugavpilī ir tikai Latvijas varasiestāžu plānos, taču par šo ideju nopietni aizdomājās valdībā, vēsta Bb.lv.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars paziņoja, ka valdībā jau strādā pie provizoriskas idejas izpētes. Līdzekļi šim pētījumam tiks piešķirti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta.

Taču jau ir skaidrs, ka pašā lidostas projektā nāksies investēt lielus naudas līdzekļus. Saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem tie ir aptuveni 30-50 miljoni eiro.

Beigās Daugavpils lidosta varētu iegūt otrās Latvijas lidostas statusu un kalpot kā rezerves lidosta Starptautiskajai lidostai "Rīga".

Даугавпилсский международный аэропорт - Sputnik Latvija
Daugavpils vicemērs: pilsētas lidosta ir izlaupīta

Šādu ideju atbalsta Saeimas Latgales problēmu apakškomisijas deputāti un Daugavpils vadība.

Vērts atzīmēt, ka Daugavpils lidostas attīstīšanas ideja nav jauna. Sākot no 2005. gada lidlauka attīstības projektam, kas tika uzbūvēts pagājušā gadsimta 50. gados padomju reaktīvo bumbvedēju izvietošanai, ar dažādiem panākumiem tika meklēti investori.

Projekta mērķis bija izveidot Daugavpils Starptautisko lidostu ar iespēju uzņemt gan reģionālos, gan starptautiskos reisus, tostarp kravas un čarterreisus. Tātad pārvērst lidostu par komerclidostu.

Lai gan 2017. gadā, Daugavpils domes sēdes laikā, šai gaisa ostai, varētu sacīt, tika uzlikts krusts, prezentējot ziņojumu, kurā bija norādīts, ka lidostas atjaunošana ir praktiski neiespējama.

Daugavpils Starptautiskā lidosta atrodas Lociku ciemā, 12 km uz ziemeļaustrumiem no Daugavpils centra. Lidostas infrastruktūru veido divi skrejceļi – 1000 un 2500 metri (daļēji demontēts un netiek izmantots) – un ēkas, kas palika no bijušās padomju militārās gaisa bāzes.

Ziņu lente
0