RĪGA, 3. februāris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Likvidējamās ABLV Bank līdzīpašnieks un bijušais valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, iespējams, tiek skatīts kā aizdomās turamais "50 miljonu" lietā, paziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Saskaņā ar programmas rīcībā esošajiem datiem, Bernis paziņoja tiesībsargājošajām iestādēm, ka viņam nekas nav bijis zināms par naudas atmazgāšanu bankā. Tāpat viņš neesot pazīstams nedz ar Andri Putniņu (juristu, kuru pagājušajā nedēļā arestēja lietā par iespējamo 50 miljonu eiro atmazgāšanu caur ABLV Bank), nedz ar Krievijas pilsoni Vjačeslavu Ivanovu (viņu prokuratūra uzskata par starptautiskās organizētās grupas līderi). Grupas sastāvā, kā vēsta de facto ar atsauci uz izmeklēšanas materiāliem, ir vairāki Baltkrievijas pilsoņi un bijušais ABLV Bank vadītājs Minskā Jevgēnijs Terjohins. Sestdien viņu arestēja.
Patlaban no 12 personām, kuras var būt aizdomās turamie šajā lietā, arestēti ir jau trīs. Trešais arestētais ir uzņēmējs Andris Ovsjaņņikovs (izmeklēšana neizslēdz iespēju, ka viņš bijis draugos ar arestēto Andri Putniņu).
Saskaņā ar prokuratūras versiju, līdz 2016. gada janvārim Putniņš kopā ar vairākiem ārzemju pilsoņiem reģistrēja uzņēmumus vairākas valstīs, lai uz viltus dokumentu pamata pārskaitītu noziedzīgi iegūto naudu. Iespējams, šo uzņēmumu skaitā ietilpst igauņu kompānija iPeak International, Latvijas Innotecnica GmbH, kā arī tās filiāle Cūgā (Šveice). Šajos uzņēmumos Putniņš bija gan amatpersona, gan īpašnieks.
Tiesa, prokuratūra uzskata, ka Putniņa mērķis bija slēpt patiesā labuma guvējus, kuri kontrolēja kontus, kurus kompānijas atvēra bankās, tostarp arī ABLV. Prokuratūra uzskata, ka pa šiem diviem gadiem organizētās grupas locekļi ar fiktīvu darījumu un dokumentu palīdzību spēja izlaist cauri kontiem ne mazāk kā 50 miljonus eiro.
Atgādināsim, ka aktīvas tiesībsargājošo iestāžu darbības pret likvidējamo ABLV Bank tika iesāktas aizritējušajā otrdienā, kad bankas galvenajā birojā (kā arī vēl dažu uzņēmumu birojos) paviesojās minēto iestāžu pārstāvji. Bankas aprindās pārsvarā valda uzskata, ka plašā akcija pret "sliktajiem baņķieriem" varētu būt pilnībā saistīta ar FATF vērtējumu, kuru Latvijai paredzēts saņemt šomēnes. Tādējādi finanšu nozares ierēdņi vēlas nodemonstrēt "efektīvu naudas atmazgāšanas apkarošanu".
Otra versija, kura, tiesa, nav pretrunā ar pirmo, ir tāda – Finanšu ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, nu jau ar jaunu vadību, vēlas izdarīt visu iespējamo, lai pārņemtu bankas pašlikvidācijas procesu. Atzīmēsim, ka jaunā Finanšu un kapitāla komisijas vadītāja jau vairākas reizes paziņoja par iespēju, ka lēmums par bankas pašlikvidāciju tiks pārskatīts par labu tās nodošanai maksātnespējas administratoriem, kurus nozīmēs valsts.
Pašlikvidācijas process tika apstiprināts 2018. gada vasarā, drīz pēc advokāta Mārtiņa Bunkus noslepkavošanas. Viņu, kā tiek ziņots, sauca par vienu no iespējamajiem pretendentiem bankas likvidatora postenim, turklāt viņš centās nodot ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem dokumentus, kas bija saistīt ar ABLV Bank darbību.
Un lai arī bankas pašlikvidācijas process turpinās kopš tā laika jau teju divus gadus, bez šaubām, bankas rīcībā paliek vairāk nekā ievērojami finanšu resursi. Viens no nerealizētajiem bankas projektiem ir un paliek New Hanza City, kurš paredz vesela kvartāla apbūvi Skanstes un Pulkveža Brieža ielu rajonā, kura kopējā plātība ir ap 25 hektāriem. Investīciju apjoms plānošanas posmā tika lēsts ne mazāk kā 100 miljonu eiro apmērā.
