RĪGA, 3. februāris – Sputnik. Sinoptiķi sola, ka šonedēļ Latvijā ienāks aukstais gaiss no Arktikas, kurš atnesīs aukstu un saulainu laiku, raksta Lsm.lv.
Gandrīz visā valsts teritorijā otrdien gaisa temperatūra pazemināsies līdz -2…-6 grādiem, savukārt naktī uz trešdienu sasniegs -4…-9 grādu atzīmi.
Naktī uz sestdienu temperatūra pazemināsies vēl stiprāk, Vidzemē un Latgalē termometra stabiņš var pazemināties zemāk par -10 grādiem.
Otrdien un trešdien gaidāms kailsals (minimālā temp. -1..-10°), tad valsts lielākajā daļā iespējams sniegs, un nedēļas nogalē skaidra laika un bezvēja gadījumā lokāli var būt zem -15°. Parādījušās dažas prognozes, ka Atlantijas siltums tik drīz neatgriezīsies, bet maz ticams.
— Jānis Trallis (@meteozinas) February 2, 2020
Trešdien un ceturtdien visā Latvijas teritorijā ir iespējams sniegs un lietus.
Taču uz ilgu laiku aukstums neaizkavēsies, nedēļas beigās visticamāk jau atgriezīsies siltie laikapstākļi. Kā jau iepriekš prognozēts, lielākā daļa februāra būs silta un mitra.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, ja anomālās ziemas Latvijā turpināsies, valstī var parādīties jaunas dzīvnieku un augu sugas.
Latvijas Ornitologu biedrības vadītājs Viesturs Ķerus uzskata, ka tik silta ziema putniem patīk. Siltās naktis neļauj aiziet bojā pārsaluma dēļ, un arī barību ir daudz vieglāk meklēt.
Pēc viņa domām, aukstums paretina daudzu putnu populāciju, tādēļ ar siltām ziemām to var kļūt daudz vairāk. Jau šopavasar zīdītāju skaits var palielināties, jo viņiem nenāksies cīnīties ar aukstumu un badu.
Pēc naturālista Viļņa Skujas vērtējuma, viena silta ziema nekādas pārmaiņas dabā neradīs, taču, ja arī sekojošās ziemas Latvijā būs līdzīgas esošajai, tad visnotaļ iespējams, ka mainīsies flora un fauna. Piemēra, var pat atgriezties fazāni, kuri piedzīvo badu un nomirst, ja sniega kārta ir biezāka par 10 centimetriem, viņi nespēj aizrakties līdz barībai. Tas pats skar briežus, mežacūkas un stirnas, kuru fiziskā forma pēc siltās ziemas būs daudz labāka.
Kādas tad sugas pametīs Latviju, prognozēt ir grūti. Pēc zinātnieka domām, dzīvnieki pielāgojas klimatam, un ja tie nespēj to izdarīt, tad aiziet uz citām vietām.
