RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) jaunais vadītājs Ivars Āboliņš iebilst pret valsts finansējumu televīzijas un radio programmām krievu valodā. Savu viedokli viņš pauda programmas "Dienas personība ar Veltu Puriņu" ēterā telekanālā RigaTV 24.
Darbu NEPLP priekšsēdētāja postenī Āboliņš sāka 16.decembrī. Viņa galvenie mērķi šajā postenī būs Latvijas informācijas telpas aizsardzība, vietējā satura programmu atbalsts, starptautiskā sadarbība un informācijas iemaņu jautājumi.
"Es esmu kategoriski pret to, ka visi sabiedrības līdzekļi tiek ieguldīti programmā krievu valodā. Gluži pretēji, mums ir jāstiprina vietējais saturs latviešu valodā," Āboliņš paskaidroja žurnālistei.
Pie tam viņš atzīmēja, ka programmas mazākumtautību valodās, arī krieviski, var publicēt internetā, taču ne televīzijā vai radio.
"NEPLP un arī pati Latvijas televīzija redz, ka šis mazākumtautību saturs no lineārās televīzijas pāriet uz internetu. Lineāro televīziju mēs attīstām uz latviešu valodas bāzes, savukārt mazākumtautību valodām vieta ir internetā," skaidroja Āboliņš.
Viņš aicināja arī atteikties no stereotipa par to, ka vienīgā nacionālā minoritāte Latvijā ir krievu iedzīvotāji.
"Manuprāt, nav pieņemami runāt par saturu krievu valodā, jo Latvijā dzīvo ne tikai krievi, Latvijā dzīvo daudzas mazākumtautības: baltkrievi, ukraiņi, ebreji, lietuvieši, poļi. (..) Krievu valoda ir viena no izplatītākajām, bet viena no vairākām Latvijā esošajām mazākumtautībām," klāstīja Āboliņš.
Latvijā dzīvo aptuveni 2 miljoni cilvēku. Aptuveni 40% viņu vidū dzimtā ir krievu valoda.
Latvijas Sabiedriskie mediji ietver telekanālus LTV1 un LTV7, piecas radiostacijas un vietni LSM.LV. Programmas krievu valodā iznāk LTV7, krievu valodā raida arī radio stacija LR4. Versija krievu valodā ir arī vietnei LSM.LV. Tie visi saņem finansējumu no valsts budžeta.
Baltijas valstu varas iestādes jau vairākkārt centušās kavēt Krievijas mediju darbu. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka nepārprotami redzamas šo valstu koordinētu darbību pazīmes un kampaņa ar mērķi diskreditēt Krievijas medijus. Mediju vajāšanas gadījumi Baltijas valstīs, atzīmēja Krievijas ĀM, "uzskatāmi demonstrē, ko patiesībā vērti Viļņas, Rīgas un Tallinas demagoģiskie paziņojumi par uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem."
