Viduvēja: Latvijas iedzīvotāji paziņojuši savu spriedumu izglītībai valstī

© Sputnik / Sergey MelkonovДень знаний в Рижской средней школе №88. Первоклассник плачет на торжественной линейке
День знаний в Рижской средней школе №88. Первоклассник плачет на торжественной линейке - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Ģimenēs ar bērniem, kuri šobrīd mācās, izglītību novērtēja sliktāk, nekā vidēji; tiesa, atbildīgajā ministrijā nav pārliecināti, ka pēc šīs aptaujas patiešām var spriest par mācību kvalitāti.

RĪGA, 14. novembris – Sputnik. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzskata esošo izglītības kvalitāti valstī par viduvēju. Šādi ir Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītā SKDS centra pētījuma rezultāti, raksta RIA Novosti.

Mazāk nekā ceturtā daļa aptaujāto (24%) nosauca izglītības kvalitāti par labu, gandrīz puse (49%) paziņoja, ka tā ir viduvēja, 21% - par zemu.

Turklāt respondenti no ģimenēm, kur ir bērni, kas šobrīd iegūst izglītību, ielika izglītībai zemāku vērtējumu, nekā pārējie.

Pēc aptaujāto domām, vislabāk Latvijā klājas pirmsskolas izglītībai, tai seko pamatizglītība un augstākā izglītība, savukārt zemākais vērtējums ielikts vidējai izglītībai.

Ņemot vērā visus datus, vidējais Latvijas izglītības kvalitātes novērtējuma indekss ir 55,6 no 100, vēsta TV3.

"Latvijas iedzīvotājs saka, tā Latvijas izglītības kvalitāte ir tāda stingri viduvēja. Varbūt mazlietiņ iet uz labu, bet lielās līnijās ir viduvēja. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji nav lielā sajūsmā par izglītības kvalitāti, tai pat laikā viņu vērtējumi nav tādi (tik zemi), ka mēs te varētu gaidīt kaut kādas protesta akcijas," norādīja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Молодые люди на станции железнодорожного вокзала - Sputnik Latvija
Viedoklis
Valsts un valoda jauniešiem Latvijā ir vienaldzīga

Respondentiem uzdeva jautājumu arī par izglītības kvalitātes izmaiņām pēdējā gada laikā. Tā, 33,8% aptaujāto, kuriem ģimenē ir bērni vai jaunieši, kas iegūst izglītību, norādīja, ka vērojams pasliktinājums. Uzlabojumus novēroja 23,8% respondentu.

Izglītības un zinātnes ministrijā šaubās, vai pēc šīs te aptaujas var spriests par izglītības kvalitāti. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vecākās ekspertes Anželas Jurjānes-Brēmanes domām, svarīgāk ir saprast nevis vērtējumu, bet gan konkrētas vēlmes – kas ir jāmaina, kas jāatstāj.

"Tas ir attēls. Subjektīvs attēls. Un tad ir jautājums, cik mēs varam vērtēt tikai no (šī) attēla," paskaidroja Anžela Jurjāne-Brēmane.

Pētījuma autori norāda, ka konkrētus secinājumus varēs izdarīt pēc dažiem gadiem, jo šo indeksu viņi grasās aprēķināt arī nākotnē.

Savukārt pašreizējie rezultāti ir nosūtīti Izglītības un zinātnes ministrijai, kur šobrīd tiek izstrādāta izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēma, sākot ar bērnudārziem.

Ziņu lente
0