RĪGA, 1.novembris – Sputnik. Lietuvas valdība plāno piedalīties tiesvedībā par Krievijas un Vācijas gāzesvadu "Ziemeļu straume". Vēstīja Sputnik Lietuva. Viļņa atbalstīs Eiropas Parlamentu un Padomi un centīsies panākt, lai tiktu noraidītas "Ziemeļu straumes" operatoru prasības par ES direktīvu paredzēto diskriminējošo pasākumu atcelšanu.
Jo tuvāk gāzes "straumju" starts Eiropā, jo skaļāka histērija, taču veselajam ekonomiskajam aprēķinam galu galā ir jāgūst virsroka, uzskata kompānijas "Alpari" Analītikas departamenta direktors Aleksandrs Razuvajevs.
"Lietuva atbalsta Ukrainu un Poliju – tā ir politika. Dānija izsniegusi atļauju, un "Ziemeļu straume 2" tuvojas noslēgumam. Jāsaprot, ka bez Krievijas gāzes – vairāk nekā trešās daļas Eiropas tirgū – Eiropas ekonomikai klāsies ļoti sarežģīti. Domāju, ekonomiskais veselkais saprāts gūs virsroku, viss sāks darboties, un "Gazprom" sasniegs nospraustos mērķus: 75% eksporta uz Eiropu, 25% - uz Ķīnu," pastāstīja Razuvajevs sarunā ar Sputnik Lietuva.
Iepriekš ES pieņēma Gāzes direktīvas grozījumus, kas paredz: pašreizējiem, kā arī jaunbūvējamiem gāzesvadiem, kas ved no trešajām valstīm uz ES, savienības teritoriālajos ūdeņos jāatbilst konkrētiem noteikumiem, piemēram, gāzes ieguves un transportēšanas darbībai sadalei.
Nesen Dānija pēdējā izniedza atļauju gāzesvada "Ziemeļu straume 2" izbūvei savā kontinentālajā šelfā. Projekts paredz divu gāzesvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes apmērā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai uz Vāciju. Maršruts ved Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās.
Krievijas koncerna "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers apliecināja, ka atlikušo 147 kilometru gāzesvada izbūvei būs nepieciešamas aptuveni piecas nedēļas.
