RĪGA, 20. jūlijs — Sputnik. Viena no Latvijas galvenajām problēmām ir demogrāfiskā un, šķiet, sliktāk vairs nevar būt. Izrādījies, var gan.
Pētnieks un ekonomists Jānis Hermanis savā lapā Twitter to uzskatāmi parādīja ar diagrammas palīdzību. Tajā nepārprotami redzams, ka 2019.gads būs nabadzīgākais dzimstības rādītāja ziņā. Iepriekš tāds savdabīgs antirekords fiksēts tikai 1998.gadā, kad dzimuši 18 400 bērni. Diagramma rāda, ka 2019.gada pirmajā pusē dzimuši tikai 8927 bērni, bet pērn šis rādītājs pārsniedza tagadējo par 9%.
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Iesalnieks nespēja ignorēt šo informāciju un atstāja komentāru Hermaņa publikācijai Twitter.
Dzimušo skaits Igaunijā 🇪🇪 pēdējos gados nav būtiski samazinājies
— Jānis Hermanis (@J_Hermanis) 18 июля 2019 г.
(arī Igaunijā bija 90.gadu demogrāfijas bedre, kuras dēļ šobrīd ir mazāks jauno vecāku skaits) pic.twitter.com/8VMzFY9fW4
Pēc viņa domām, tamlīdzīga demogrāfiskā bedre ir 2008.-2010.gada krīzes atbalss, kad Valda Dombrovska (premjerministrs no 2009. līdz 2013.gadam) valdības reformas rezultātā tika īstenota "siksnu savilkšanas" politika.
1. Divreiz mazāks jauno māmiņu skaits nevar piedzemdēt tādu pašu bērnu skaitu;
— Jānis Iesalnieks🇱🇻 (@JanisIesalnieks) 18 июля 2019 г.
2. "Paldies" Dombrovskim par dramatisko griezienu demogrāfijas atbalstam un rezultējošo dzimstības bedri 2009-2013. gadā (Igaunijā šādas bedres nebija, lai gan IKP tāpat kritās strauji).
"1. Divreiz mazāks jauno māmiņu skaits nevar piedzemdēt tādu pašu bērnu skaitu;
2. "Paldies" Dombrovskim par dramatisko griezienu demogrāfijas atbalstam un rezultējošo dzimstības bedri 2009-2013. gadā (Igaunijā šādas bedres nebija, lai gan IKP tāpat kritās strauji)," uzrakstīja Iesalnieks.
Jāpiebilst, ka šī gada maijā Dombrovskis tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Iespējams, tur "siksnu savilkšanas" politkku īstenot ir grūtāk. Taču Latvija turpina krist demogrāfijas bedrē. To ietekmē ne tikai dzimstības krišanās, bet arī iedzīvotāju aktīvā migrācija uz ekonomiski perspektīvākām ES valstīm.
Postošā migrācija
Eurostat dati liecina, ka ES iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums jau otro gadu ir negatīvs. 2019. gada 1.janvārī tika vērtēts, ka ES dzīvo 513,5 milj. cilvēku (gadu iepriekš – 512,4 miljoni). 2018. gadā ES tika reģistrēts lielāks nāves gadījumu skaits (5,3 milj.), nekā jaundzimušo skaits (5 milj.).
Demogrāfs Pēteris Zvīdriņš padkaidroja, ka tuvāko desmit gadu laikā Latvijai neizdosies panākt pozitīvi rādītāju dzimstbas ziņā.
Viņš atzīmēja, ka visu Latvijas neatkarības periodu valstī vērojams negatīvs migrācijas rādītājs, un jūtams darbspējīgo iedzīvotāju deficīts, - šie cilvēki dod priekšroku mācībām un darbam ārzemēs.
ANO ziņojums jūnijā par pasaules iedzīvotāju perspektīvām liecināja, ka, saskaņā ar optimistiskākajām prognozēm, XXI gs. Latvijas iedzīvotāju skaits diezin vai pārsniegs 1,6 miljonus, bet pesimistiskākais scenārijs paredz, ka līdz gadsimta beigām iedzīvotāju skaits Latvijā saruks līdz 708 tūkstošiem cilvēku.
Latvija saskārusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē iespējas, kā stimulēt pilsoņu atgriešanos dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.
2017. gadā Latvijā darbu sāka pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro.
Programmas ietvaros aizvadītā gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Visu šo projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
