Saeima vēlas aizsargāt Latvijas pareizticīgo baznīcu no ārvalstu ietekmes

© Sputnik / Sergey MelkonovМитрополит Рижский и всея Латвии Александр совершил Крестный ход, Светлую Пасхальную Заутреню и Божественную литургию в кафедральном соборе Рождества Христова города Риги
Митрополит Рижский и всея Латвии Александр совершил Крестный ход, Светлую Пасхальную Заутреню и Божественную литургию в кафедральном соборе Рождества Христова города Риги - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Saskaņā ar ieceri, Latvijas pareizticīgās baznīcas galvas, mitropolītu, arhibīskapu un bīskapu amatus varētu ieņemt tikai Latvijas pilsoņi.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosinājusi iekļaut grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā, kas paredzētu, ka baznīcas vadībai jābūt Latvijas pilsoņiem, kuri nodzīvojuši valstī vismaz desmit gadus, liecina informācija Saeimas vietnē.

Likumprojekta anotācija pauž, ka "pilsonības un dzīvesvietas kritērija noteikšana amatpersonām tādās reliģiskajās organizācijās, kuras vadība atrodas ārpus Latvijas, ļaus stiprināt šīs organizācijas autonomiju un spēju norobežoties no potenciālas ārvalstu ietekmes". Tas savukārt stiprinās Latvijas valsts un sabiedrisko drošību, vēsta komisijas pārstāvji.

Патриарх Московский и всея Руси Кирилл - Sputnik Latvija
Patriarhs Kirils: melīgās idejas kā vīrusi iznīcina mūsdienu sabiedrību

Minēto normu plānots attiecināt uz baznīcas galvu, mitropolītiem, arhibīskapiem, bīskapiem un kandidātiem uz šiem posteņiem. Atzīmēsim, ka pašreizējais baznīcas galva mitropolīts Rīgas Aleksandrs prasībām atbilst – viņš dzimis Latvijā pirms 1940. gada (tas ir, automātiski saņēmis valsts pilsonību) un dzīvo valstī krietni vairāk nekā 10 gadus.

Likumprojekta sagatavošanas gaitā veiktas konsultācijas ar LPB un Ārvalstu ministrijas pārstāvjiem.

Likumprojektu paredzēts izskatīt pēc iespējas ātrāk.

Likums par LPB pieņemts 2008. gadā. iepriekš baznīcas tiesisko statusu regulēja Noteikumi par Pareizticīgās Baznīcas stāvokli, kas bija pieņemti 1926. gadā.

Cita starpā likumā teikts, ka valsts atzīst Baznīcas lēmumus kanoniskos jautājumos, tie nav pārsūdzami valsts iestādēs. Tāpat valsts apņemas ik gadus piešķirt līdzekļus no budžeta Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera filiāles restaurācijai un atjaunošanai, līdzekļus kārtības nodrošināšanai krusta gājienā un medicīniskās palīdzības sniegšanu svētceļniekiem.

Likumā noteikta arī baznīcu, kapliču un kapsētu celtniecības, restaurācijas, pārbūves kārtība – to iespējams veikt tikai ar LPB arhiereja – Rīgas un visas Latvijas mitropolīta Aleksandra atļauju.

Ziņu lente
0