RĪGA, 13. februāris – Sputnik. Salacgrīvas zvejnieki un zivju pārstrādātāji vēlas, lai viņu nēģi iekļūst ES tradicionālo produktu sarakstā, vēsta Latvijas Radio.
Sarakstā tiek iekļauti noteiktām ģeogrāfiskām vietām tradicionāli ēdienu vai produkti, kurus Eiropas Komisijas sertifikāts aizsargā no viltojumiem un garantē, ka tiem ir raksturīga augsta kvalitāte. Uz zīmi "Tradicionāla produkta garantija" drīkst pretendēt tikai tie ES valstu produkti, kuri tradicionāli tiek lietoti uzturā dotajā teritorijā, savukārt to recepte tiek nodota no paaudzes paaudzēm ne mazāk kā 25 gadu garumā.
Šobrīd šajā sarakstā ir iekļauti seši Latvijas produkti: Rucavas baltais sviests, Jāņusiers, lielie pelēkie zirņi, sklandrausis, ieraudzēta rudzu maize un Carnikavas nēģi.
Salacgrīvas nēģus joprojām, kā pirms divsimt gadiem, ķer ar "dūrieniem" – šobrīd šī vecā zvejošanas metode, kura ir vēsturiski nozīmīga, tiek izmantota tikai Salacā un Svētupē.
Pērnā gada beigās zvejnieki un zivju pārstrādātāji izveidoja biedrību "Salacgrīvas nēģis" un nolēma palūgt tradicionāla produkta statusu nēģiem.
Pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvja Jāņa Kravaļa sacītā, viens no biedrības galvenajiem uzdevumiem ir "Salacgrīvas nēģu" pārvēršana atpazīstamā zīmolā. Pēc tam, kad attiecīga uzlīme parādīsies uz nēģu bundžām, par produktu sāks interesēties ārzemnieki. Turklāt, ja Briseles atbilde būs pozitīva, var rēķināties arī ar materiālu atbalstu.
Vērts atgādināt, ka ES aizsardzība var ne vien palīdzēt saglabāt tradicionālu produktu, bet arī apgrūtināt dzīvi tiem, kas to ražo: piemēram, nosaukumu "Jāņu siers" var izmantot tikai piecas Latvijas firmas, pārējie nav spējīgi tik stingri ievērot aizsargājamo recepti. Šī paša iemesla dēļ Somijā divi vietējās tradicionālās konditorejas izstrādājumi praktiski netiek ražoti ar ES aizsargājamo nosaukumu.
