11:31 22 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB71.1373
13. janvāra iela

Rīcības un nelojalitātes diena: 13. janvāris Latvijas vēsturē

© Sputnik / Михаил Губин
Latvijā
Saņemt īso saiti
52

Milzīga demonstrācija, līgums ar Krieviju un plašākās masu nekārtības mūsdienu Latvijā.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik, Mihails Gubins. Notikumi Latvijā 13. janvārī neapšaubāmi ietekmējuši valsts vēsturi.

Ceturtdien, 1905. gada 13. janvārī Rīgas strādnieki saņēma ziņas par tā saucamo "asiņaino svētdienu" – 9. janvāri Pēterburgā. Par solidaritātes zīmi viņi pieteica vispārēju streiku un protesta demonstrāciju, kurā devās ar sarkano karogu un Sociāldemokrātiskās partijas vadībā.

Demonstranti soļoja no vinas rūpnīcas un otru, aicināja strādniekus streikot. Vakarpusē protesta dalībnieku kolonnas devās uz pilsētas centru un iznāca pie Dzelzs tilta. Pēc gubernatora rīkojuma ceļu viņiem aizšķērsoja armija.

Расстрел рабочей демонстрации 13-го января 1905 года
© Photo А. Меднис / А. Мелнарc / Ю. Вилюманиса
Strādnieku demonstrācijas apšaušana 1905. gada 13. janvārī

Galvenā sadursme notika krastmalas un Kārļa ielas stūrī, kur unteroficieru rota atklāja uguni. Gāja bojā 70 cilvēki, aptuveni 200 guvuši ievainojumus.

"Tā ir piemiņas diena vienotības līgumam, kas Ļeņingradas un Rīgas proletariāta asinīm uzrakstīti sniega laukos. Sniegs ir nokusis, taču asiņainie burti palikuši uz mūžu mūžiem," – 1925. gadā atgādināja Pēteris Stučka.

1930. gadā Kārļa iela tika pārdēvēta par 13. janvāra ielu. 1960. gadā pie tilta tika atklāts piemineklis. Tas stāv vēl joprojām. 2011. gadā piemineklis tika atjaunots.

Памятник событиям 1905 года
1905. gada notikumiem veltītais piemineklis

Mūsdienu Latvijas vēsturē šie notikumi ir pārvērtēti. Piemēram, izskanējis apgalvojums, ka tā bija apspiesto latviešu demonstrācija, kuri gāja ar sarkanbaltsarkano karogu, un Rīgas strādnieku streika, kā arī 1905. gada revolūcijas iemesls Latvijā jau bija rusifikācija latviešu skolās.

Šī terorija izklāstīta Induļa Kēniņa mācību izdevumos.

*2005. gadā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 1905. gada revolūcijai veltītajā starptautiskajā konferencē paziņoja, ka latviešu tauta pirmo reizi pieprasījusi brīvību.

1919. gada 13. janvārī Rīgā tagadējā Nacionālās operas un baleta ēkā notika pirmais Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku deputātu kongress.

Par kongresa goda priekšsēdētāju tika ievēlēts Ļeņins. Kongresā piedalījās arī Krievijas Centrālās izpildkomitejas priekšsēdētājs Jakovs Sverdlovs. Uzstājoties KCIK vārdā viņš sacīja: "Jo lielākas pūles pieliek imperiālisti, lai iznīcinātu mūsu varu, jo vairāk tā nostiprinās."

Kā arī: "Ne ar vienu citu valsti pasaulē mēs neesam tik cieši vienoti, kā ar sarkano Latviju."

Kongress deklarēja Latvijas Padomju Sociālistisko Republiki ar Pēteri Stučku priekšgalā, pieņēma pirmo Latvijas konstitūciju un apstiprināja valdību. Tika izveidota Padomju Latvijas armija. Tās pamatā bija latviešu sarkano strēlnieku vienības.

Tajā pašā dienā Padomju Krievija atzina Latvijas Padomju Republiku.

Я.М.Свердлов среди латышских стрелков
© Photo О.Аболс
J.Sverdlovs starp latviešu strēlniekiem

1941. gada 13. janvārī ar Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija dekrētu tika nacionalizētas vieglās automašīnas, "kas piederēja tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu, ēku un kuģu bijušajiem īpašniekiem un visiem nestrādājošajiem elementiem, kuri neveic sabiedriski lietderīgu darbu".

Avīzes atgādināja, cik neizturams bija stāvoklis agrāk, kad kādreizējie bagātnieki, māju un uzņēmumu īpašnieki vēl vizinājās skaistajās automašīnās, kas bija iegūtas ar strādnieku sviedriem un asinīm. Nacionalizētās automašīnas tika sadalītas uzņēmumiem un iestādēm, kur tās izmantos lietderīgi.

1942. gada 13. janvārī vācu okupācijas administrācija publicēja atļauto radiostaciju sarakstu.

Ārzemju radiostacijas bija aizliegts klausīties – par to draudēja cietumsods, īpaši smagos gadījumos – nāves sods. Jebkurā gadījumā radiouztvērējs tika konfiscēts, pat tad, ja tas klausītājam nepiederēja.

"Mūsdienu karā pretinieks cīnās ne tikai ar ieročiem, bet arī līdzekļiem, kam cilvēki jāietekmē psiholoģiski. Viens no tādiem līdzekļiem ir radio.

Katrs pretinieka vārds ir pārraidīts ar mērķi kaitēt Vācijas valstij un tās aizsardzībā esošajām tautām," – bija teikts Ostlandes reihskomisāra rīkojumā.

1991. gada 13. janvārī pl. 4:45 no rīta LR Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns pa radio aicināja visus pulcēties Doma laukumā Rīgā lietuviešu tautas atbalstam.

Augstākā Padome sasauca plenārsēdi aizsardzības jautājumā. Tika izveidots AP Aizsardzības štābs.

Pl. 11 krastmalā sākās Tautas frontes organizētā Vislatvijas protesta manifestācija. Tajā piedalījās aptuveni septiņsimt tūkstoši cilvēku. LTF priekšsēdētājs R.Ražuks aicināja būvēt barikādes ap nozīmīgiem objektiem.

Pēc manifestācijas notika gājiens uz Brīvības pieminekli. Barikādes tika celtas pie Augstākās Padomes, Ministru padomes, Radio un televīzijas centra, kā arī tiltiem. Būvdarbos tika izmantota smagā agrotehnika un celtniecības tehnika ar kravām. Barikādes slējās arī Liepājā un Kuldīgā.

На баррикадах в Старой Риге, январь 1991 года
пресс-служба Сейма Латвии
Uz barikādēm Vecrīgā. 1991. gada janvāris

Tajā pašā dienā LR un KPFSR AP priekšsēdētāji Anatolijs Gorbunovs un Boriss Jeļcins Tallinā parakstīja līgumu par Latvijas un Krievijas attiecībām. Līguma 3. pants paredzēja: puses uzņemas savstarpējas saistības garantēt LR un KPFSR teritorijās līguma parakstīšanas brīdī dzīvojošajām personām iespēju saglabāt un saņemt LR un KPFSR pilsonību atbilstoši viņu gribas izpausmei. Latvijas parlaments dokumentu ratificēja, bet Krievijas – ne.

2009. gada 13. janvārī Doma laukumā Rīgā notika opozīcijas partijas "Sabiedrība par citu politiku" organizēts mītiņš ar aicinājumu prezidentam atlaist Saeimu. Tajā piedalījās aptuveni deviņi tūkstoši cilvēku.

Mītiņš noritēja mierīgi, taču pēc tā noslēguma aptuveni tūkstotis akcijas dalībnieku devās uz Saeimu, kur izsita stiklus parlamenta logos, demolēja policijas automašīnas un apmētāja kārtības sargus ar bruģakmeņiem, pudelēm un citiem priekšmetiem. Rīgas domes zaudējumi sasniedza aptuveni 50 tūkstošus latu, Saeimas ēkai nodarīts kaitējums par 19 tūkstošiem. Šīs nekārtības bija lielākās Latvijas jaunākajā vēsturē.

Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā avīzei "Bizness&Baltija" pastāstīja, ka grautiņus varēja organizēt rietumu vai austrumu valstu specdienesti.

"Taču piedalījās arī mūsējie. Domāju, tas notika ar Satversmes aizsardzības biroja aizbildniecību," – apgalvoja politiķis.

Lembergs atgādināja, ka grautiņos nepiedalījās gandrīz neviens pusaudzis. Viņu vietā pie Saeimas ieradās spēcīgi un labi apmācīti jauni vīrieši.

"Viņu vecums atbilst specdienestu darbinieku vecumam," – pauda pārliecību mērs.

Imperatora Nikolaja II ģimenes fotogrāfija uz imperatora jahtas Štandart klāja, 1907. gads
© Sputnik / Сергей Пятаков

Partijas "Visu Latvijai!" līderis Raivis Dzintars atzina, ka nekārtības sarīkojuši latvieši, taču uzsvēra, ka neesot iespējams ignorēt vairāku aculiecinieku teikto, ka viss esot sācies ar kliedzieniem "Za Rossiju!" (Par Krieviju – red.). Turklāt nekārtības esot izdevīgas Krievijai un tiem, kuri atbalsta "Gazprom".

Latvijas Avīzes rubrikā "Lasītāju balsis" Biruta no Ogres apgalvoja, ka mītiņa laikā Doma laukumā esot redzējusi sirmu vīrieti ar militāru stāju, kurš krievu valodā pa mobilo tālruni sācis aizdomīgas sarunas. Savukārt lasītājs Viterungs ziņoja, ka televizorā redzējis: grupa cilvēku ar Krievijas karogu mētājušies ar olām.

Policija aizturēja 126 cilvēkus. Lielākajai daļai tika piespriesti piespiedu darbi vai nosacīts sods. Brīvības atņemšanas piespriesta tikai agrāk jau sodītiem cilvēkiem. Trijus aizdomās turamos tiesa attaisnoja.

2010. gadā 13. janvārī policija apturēja bezdarbnieka Ginta Gaiķēna protesta akciju pie Rātsnama Rīgā.

Tās ietvaros bija iecerēts ar pacēlāju pacelties līdz Rīgas vicemēra Aigara Šlesera kabineta logiem ar plakātu "Šleser! Solīji 50 000 [darba vietu], dod vienu".

Policija neatļāva izmantot pacēlāju, taču Gaiķēns ar plakātu uzrāpās uz kabīnes un pastāstīja savas domas garāmgājējiem. Akcija nebija saskaņota ar pašvaldību, tāpēc Gaiķēns tika aizturēts.

2012. gada 13. janvārī aptuveni tūkstotis Latgales iedzīvotāju nosūtīja valdībai vēstuli, kurā brīdināja par plašām protesta akcijām, ja valdība neveiks pasākumus ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanai reģionā un neatcels grozījumus likumā par akcīzes nodokli. Vēstule bija adresēta prezidentam Andrim Bērziņam, Saeimas spīkerei Solvitai Āboltiņai un premjeram Valdim Dombrovskim.

Vēstules autori pieprasīja piemērotus ekonomiskos, politiskos un sociālos pasākumus, kas ļautu Latvijas tautai pienācīgi dzīvot un strādāt savas valsts teritorijā. Vēstuli parakstija gandrīz tūkstotis Rēzeknes, Daugavpils, Ludzas, Balvu un Krāslavas iedzīvotāju.

2016. gada 13. janvārī prezidents Raimonds Vējonis uzdeva ZZS pārstāvim Mārim Kučinskim vadīt Ministru kabinetu. Šī valdība iegājusi Latvijas vēsturē – tā visilgāk pēc parlamenta vēlēšanām pilda MK pienākumus – aptuveni 100 dienas.

Раймондс Вейонис поручает Марису Кучинскису сформировать правительство
Raimonds Vējonis uztic valdības veidošanu Mārim Kučinskim

Tajā pasā dienā rotācijas ietvaros operācijas Atlantic Resolve gaitā Latvijā ieradās 170 karavīri no ASV 2. Kavalērijas pulka. No Garkalnes stacijas militārās tehnikas kolonna devas uz armijas bāzi Ādažos.

2-й кавалерийский полк США в латвийских снегах
ASV 2. kavalērijas pulks Latvijas sniegos

2017. gada 13. janvārī Latvijas pedagogi saņēma Izglītības kvalitātes valsts dienesta instrukciju lojalitātes jautājumos.

Vēstulē skaidrots pedagoga lojalitātes jēdziens un norādīts, ko pedagogs nedrīkst darīt: noliekt, necienīt vai pazemot: Satversmi, Latviju kā neatkarīgu demokrātisku republiku, valsts suverēnās varas piederību Latvijas tautai, Latvijas valstisko neatkarību, Latvijas teritorijas vienotību, latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kā arī Latvijas karogu, himnu un ģerboni.

Iestāde iesaka objektīvi noskaidrot nelojalitātes faktus, tostarp arī ar aptauju palīdzību skolēnu, vecāku un kolēģu vidū.

Galvenie temati