RĪGA, 14. janvāris – Sputnik. Tuvāko gadu laikā nākošajam Valsts robežsardzes priekšniekam nāksies pieņemt svarīgus lēmumus, paziņoja LTV rīta ēterā no amata aizejošais esošas iestādes priekšnieks Normunds Garbars.
Viņš pastāstīja, ka šajā un nākošajā gadā Robežsardzei būs jāturpina Latvijas robežas nostiprināšana, kur vienlaikus ir Eiropas Savienības ārējā robeža. Ir jāizstrādā integrēta valsts robežas vadības sistēma un jāsagatavojas iespējamām izmaiņām reģionālajās apakšvienībās.
Turklāt, uzsvēra Garbars, jaunajam priekšniekam būs jāpierāda, ka Robežsardzes darbinieku skaits nebūtu jāsamazina, bet gan, tieši pretēji, jāpaplašina.
Piektdien kļuva zināms, ka Normunds Garbars aiziet no ieņemamā amata sakarā ar izdienas pensijas vecuma sasniegšanu. Par Garbara pēcteci kļūs viņa līdzšinējais vietnieks ģenerālis Guntis Pujāts, kurš nodienējis IeM sistēmā vairāk nekā 25 gadus. Rīt lēmumu par viņa apstiprināšanu šajā amatā izskatīs valdība. Piecdesmit gadus vecais Garbars atstās amatu 22. janvārī.
Normunds Garbars kļuva par Valsts robežsardzes priekšnieku 2009. gadā. 2016. gadā valdība pagarināja viņa pilnvaru termiņu līdz 2021. gadam.
Tieši Garbara vadības laikā Latvija sāka būvēt žogus uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Pērn Normunds Garbars paziņoja, ka Latvijas Valsts robežsardzei trūkst vairāk nekā 200 darbinieku. 2013. gadā robežsardze palūdza 263 papildus darbiniekus, savukārt 2017. gadā saņēma tikai 30 jaunas štat vietas. Tādējādi 2019.-2021. gadā Robežsardze vēlas saņemt vēl 233 robežsargus.
Neskatoties uz to no pērnā gada janvāra līdz augustam uz Latvijas robežas tika aizturēti 127 cilvēki – vairāk, nekā 2017. gada garumā, kad kopumā tika aizturēti 120 robežpārkāpēji. Visbiežāk robežsargi aiztur vjetnamiešus, taču šogad bija ļoti daudz arī trešo valstu pilsoņu, kuri centās iekļūt Latvijā ar Krievijā notikušā Pasaules čempionāta futbolā līdzjutēja pasi. Analoģiska problēma bijusi arī Lietuvā un Igaunijā.
