RĪGA, 6. janvāris – Sputnik. Latvijas fermeri saskaras ar lielām grūtībām meklējot strādniekus darbam laukos. Daļu palīgstrādnieku iekārto darbā bez līguma, taču par šādu likumpārkāpumu var draud liels naudas sods, raksta lsm.lv.
Daži no tiem, kas ir gatavi strādāt fermā, lūdz nenoformēt viņus oficiāli, jo līdz ar oficiālas algas parādīšanos viņi zaudēs mazturīgo statusu un atvieglojumus.
Brenguļu pagasta zemnieku saimniecības "Rozītes" īpašniece Valentīna Roziņa bija pretimnākoša strādnieka lūgumam un noalgoja viņu nelegāli, bet tagad par to viņai nāksies samaksāt 700 eiro naudas sodu.
"Zināt, šobrīd es jūtos, ka būtu valsti par miljoniem apzagusi. Labi, ka pie manis vēl nav bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs," saka saimniece.
Savu lēmumu pārkāpt likumu Roziņa paskaidroja ar to, ka atrasts strādniekus darbam fermā ir praktiski neiespējami. Bieži vakancēm pretendē ne visstrādīgākie cilvēki, kurus laucinieki ironiski dēvē par "tūristiem".
Roziņa pastāstīja, ka šādi palīgstrādnieki ceļo ar somām un atbrauc ilgākais uz nedēļu. Daži strādā "ar nolaistām piedurknēm", un pēc tam vēlas saņemt algu.
"Atbrauc viena dāma ar diviem dēliem. Viņa kūtī nosēdēja, nosēdēja un man pieprasīja 450 eiro par to nedēļu," pastāstīja par savu rūgto pieredzi Roziņa.
Reiz fermā bija ieradies vīrietis, kurš ubagojis naudu viņas mazdēlam, taču tas ieteica godīgi nopelnīt. Atbraucot, vīrietis atteicās parakstīt līgumu.
"Kas jūs jocīgi esat, man tur visas sociālās garantijas, visi ārstu pakalpojumi par brīvu, pensija, ko man var noņemt". Tur jau tagad palasi sludinājumus, tur jau skaidri un gaiši uzrakstīts - "es gatavs strādāt laukos, bet pa slaucēju ne, un bez līguma". Nu, lūdzu, jo viņiem visiem ir parādi, alimenti," skaidro šādas darba meklētāju prasības Roziņa.
Sabiedriskās organizācijas "Lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka apstiprināja, ka ar šādām grūtībām saskaras daudzas saimniecības, it sevišķi piena lopkopībā.
"Jā, protams, no vienas puses, ir likums pārkāpts, no otras, nav jau, kas strādā," uzsvēra Stricka.
Viņa ir pārliecināta, ka problēmas atrisināšanai jāizmaina mazturīgo valsts atbalsta sistēma.
Savukārt Vidzemes reģionālās darba inspekcijas vadītāja Ineta Kļaviņa kritizēja darba devējus, kuri piekrīt palīgstrādnieku nosacījumiem un piesedz viņu bezatbildību.
"Visbiežāk tie ir, protams, šie uzturlīdzekļu nemaksātāji. Proti, vienojoties ar darbinieku nereģistrēti nodarbināt viņu, bez rakstveidā noslēgta darba līguma un nepaziņojot Valsts ieņēmumu dienestam, protams, šis darbinieks izvairās no kaut kādu savu parādu samaksas. Varbūt otrā pusē ir kaut kāda māmiņa ar bērnu, kurai netiek maksāti uzturlīdzekļi un tie tiek maksāti no valsts, un tātad šim darbiniekam ir izdevīgi neslēgt šo darba līgumu, nebūt redzamam tieši nomaksas ziņā," saka Kļaviņa.
Savukārt Roziņa uzskata, ka fermeriem nav jēgas uzreiz uzstāt uz līguma noslēgšanas, jo viņi nezina, vai jaunais strādnieks prot veikt viņam piedāvātos pienākumus, vai viņš ievēro darba disciplīnu un nelieto regulāri alkoholu.
"Un arī vēl, ja viņš neiedod govīm ēst, tu aizej, aizrādi, bet viņš pasaka "es te varu nestrādāt" un aiziet," piebilda Roziņa.
Tādā gadījumā Ineta Kļaviņa iesaka paredzēt līgumā izmēģinājuma termiņu, kurš atbilstoši likumam drīkst ilgt līdz trīs mēnešiem. Tas pasargās darba devēju no nevajadzīgām raizēm un palīdzēs ievērot likumu.
Savukārt iekārtošana darbā bez līguma var novest pie nopietnām nepatikšanām – tai pašai Roziņai jau ir izrakstīts 700 eiro naudas sods, savukārt atkārtota pārkāpuma gadījumā viņai draud jau 1000 eiro sods.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, laukos darbinieku meklējumos jau ir parādījušas visbrīnumainākās baumas. Rudenī Latvijā tika plaši apspriesta ziņa par to, ka kartupeļu audzēšanas fermas nevar atrast strādniekus, kuri strādātu par 1000 eiro algu, taču šis stāsts izrādījies nepatiess.
