RĪGA, 23. novembris — Sputnik, Jevgeņijs Ļeškovskis. Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvisti atbalsta ne tikai mazākumtautību mācību iestādes vien – viņiem rūp arī latviešu skolas.
Krievu skolu aizstāvības štāba jaunās akcija ar nodomu bija ieplānota vakarpusē. Arī norises vieta bija labi pārdomāta – Bastejkalns. Viens no štāba lozungiem ir "Krievu skolas – mūsu bastions".
Uz bruģakmeņiem Bastejkalna augšējā laukumiņā tika sakārtoti aptuveni trīs simti baltu lapu. Uz katras bija rakstīts kādas Latvijā likvidētas krievu un latviešu skolas nosaukums. Uz tumšajiem bruģakmeņiem tās burtiski mirdzēja, kamēr visa pilsēta, visa Rīga grima tumsā.
Gaisma un tumsa
Klātesošo vidū izskanēja vārdi: "Paskatieties, zināšanas ir gaisma!". Un visi līdzās stāvošie acumirklī izprata zibakcijas jēgu.
Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, pie mikrofona stāvot, sāka nosaukt skolas, pēc kārtas, tā, kā tās tika slēgtas republikā. Un akcijas dalībnieki pa vienai apvērsa baltās lapas. To otra puse bija tumša. Tā visi "gaismas lodziņi" Bastejkalnā pamazām "nodzisa". Gaismu izslēdza Latvijas Izglītības ministrija.
Starp citu, no Bastejkalna redzama šīs ministrijas ēka, ko Latvijā jau sen pelnīti dēvē par tumsas ministriju. No 1991. līdz 2018. gadam tā likvidējusi aptuveni 300 skolas. Šajā darbā tai palīdzējusi arī Rīgas dome un "krievu mērs", kam itin labi veicies likvidēt mazākumtautību skolas galvaspilsētā.
Par izglītotu valsti
Viens no zibakcijas organizatoriem, Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists Dmitrijs Šandibins pastāstīja portālam Sputnik Latvija, ka viss notiekošais tiek uzņemts video un vēlāk ieraksts tiks iekļauts jaunajā muzikāli sociālajā klipā. Vēlāk to parādīs arī Briselē, Eiropas Parlamentā.
"Bastejkalns ir īpaša vieta ne tikai Rīgai, bet arī visai Latvijai. Šis kalniņš ir viens no neatkarības simboliem. Piemēram, 1991. gadā šeit faktiski noritēja cīņas, notika apšaude, kad valstī mainījās politiskā iekārta. Šodien tepat gaisma cīnās ar tumsu, zināšanas – ar tumsonību. Mēs cīnāmies par Latvijas nākotni – par republiku, kurā nevar slēgt skolas, kur bērniem jāsaņem laba izglītība. Šodien mēs aizstāvam visas skolas, lai kādā valodā tajās runātu. Mēs gribam dzīvot gudru un izglītotu cilvēku valstī," – pastāstīja D.Šandibins.
